Atvērt galveno izvēlni

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[1]
Latvijas rajonu un pagastu karte (2007).

Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums administratīvajās teritorijās. No 2011. gada 3. janvāra Latvija ir iedalīta 110 novados un 9 republikas pilsētās.

Administratīvi teritoriālās reformasLabot

 
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (pēc 2009. gada reformas).

2009. gada administratīvi teritoriālā reformaLabot

Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību sākās jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas.[2][3][4][5] Reformu mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.[6] Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, kā arī 9 lielpilsētas ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēt par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem.[7] Novadā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) ieguva novada teritoriālās vienības statusu un saglabāja savu nosaukumu.[6]

1996. gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai, Kandavas un Cēres pagastiem, tika radīta administratīvā vienība "Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju". Nākamajā gadā tai pievienojās arī Zemītes un Matkules pagasts, bet 1999. gadā tā kļuva par Kandavas novadu — pirmo novadu Latvijā.[8] 1999. gadā tika izveidots arī Līvānu novads, bet 2000. gadā — vēl pieci novadi: Amatas, Ciblas, Durbes, Preiļu un Sabiles novads (vēlāk iekļauts Talsu novadā).[8] Vairākkārt pārceļot reformas beigu termiņus, par reformas galīgo beigu termiņu tika noteiktas 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[6] Līdz tam laikam jau bija izveidots 41 novads, bet vēl joprojām pastāvēja 424 pagasti ar pašvaldību, 50 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas.[9] 2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo padomju pilnvaras.[9] Arī rajonu padomju pilnvaras beidzās 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldības turpināja pastāvēt kā publisko tiesību juridiskās personas līdz visu tās saistību nodošanai vai izbeigšanai līdz 2009. gada 31. decembrim.[10]

2021. gada administratīvi teritoriālā reformaLabot

2015. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosināja būtiski samazināt novadu skaitu. Viens no piedāvātajiem variantiem paredzēja samazināt novadu skaitu līdz 49, saglabājot deviņas republikas nozīmes pilsētas.[11]

2019. gada sākumā rakstītajā Kariņa Ministru kabineta deklarācijā par iecerēto darbību tika deklarēta apņemšanās līdz 2021. gadam īstenot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot administratīvās teritorijas ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, atsevišķi modelējot Pierīgas pašvaldību attīstības plānu.[12] Martā Saeima akceptēja VARAM sagatavoto likumprojektu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanai. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunas redakcijas izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2019. gada 1. decembrim.[13] Aprīlī tika nodots apspriešanai VARAM sagatavotais 2021. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas projekts, kas paredz novadu skaitu samazināt no 119 līdz 35. Ministrs Juris Pūce atzina, ka VARAM izveidotā jauno novadu un pagastu karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai Latvijas rajonu kartei.[14]

Projektā visus līdz 2009. gadam pastāvējušos rajonu centrus plānots veidot par jauno novadu centriem, pie kam septiņas republikas pilsētas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) plānots apvienot ar tām apkārt esošajiem novadiem. Bijušā Rīgas rajona teritorijā novadu skaitu plānots samazināt no 16 līdz 6, atstājot Ādažu novadu, Ķekavas novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu, Ulbrokas novadu un Siguldas novadu. Paredzēts, ka saglabāsies arī Līvānu novads un Smiltenes novads.[15]

2019. gada 17. septembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", uzdodot līdz 21. novembrim sagatavot likumprojektu izskatīšanai Saeimā.[16] 15. oktobrī MK apstiprināja likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" gala versiju, kurā paredzēts izveidot 39 administratīvās teritorijas – 5 republikas nozīmes pilsētas (Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga) un 34 novadus (Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Daugavpils novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Lejaskurzemes novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saldus novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ulbrokas novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads).[17]

Republikas pilsētasLabot

 
Novadi un republikas pilsētas

Republikas pilsētas ir ārpus citām administratīvajām vienībām esošas pašvaldības. Rīgai speciāls statuss tika piešķirts ar Saeimas 1931. gada 3. februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” un tā bija Latvijas galvaspilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. 1940. gadā republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai un Ventspilij. 1952. gadā, iedibinot Latvijas PSR teritorijā apgabalus, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij tika piešķirts apgabala pakļautības pilsētas statuss. 1953. gadā, likvidējot apgabalus, visām apgabala pakļautības pilsētām tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss. Jūrmalai republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts, to nodibinot 1959. gadā.[18] 1992. gadā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, termins "republikas pakļautības pilsēta" tika nomainīts ar terminu "republikas pilsēta". 2009. gadā republikas pilsētas statuss tika piešķirts divām lielākajām rajonu pilsētām — Jēkabpilij un Valmierai.

Nr. Pilsēta Ģerbonis Statusa
piešķiršanas gads
Platība Iedzīvotāju
skaits
Blīvums
1. Daugavpils 1940 72,48 98089 1414,1
2. Jēkabpils 2009 23,0 24839 1142,8
3. Jelgava 1940 60,1 62572 1073,5
4. Jūrmala 1959 100,0 57385 560,6
5. Liepāja 1940 60,37 79995 1389,5
6. Rēzekne 1952 17,48 32630 1997,3
7. Rīga 1931 307,17 701185 2290,0
8. Valmiera 2009 19,35 25680 1497,1
9. Ventspils 1940 55,4 40679 770,0

Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienībasLabot

Nr. Novads Ģerbonis Centrs Pilsētas Pagasti Platība Iedzīvotāju
skaits
Blīvums
1. Ādažu novads Ādaži 0 0 162,9 9878 60,6
2. Aglonas novads Aglona 0 392,7 4426 11,3
3. Aizkraukles novads Aizkraukle 1 (Aizkraukle) 1 (Aizkraukles pagasts) 102,3 9986 97,6
4. Aizputes novads Aizpute 1 (Aizpute) 640,2 10368 16,2
5. Aknīstes novads Aknīste 1 (Aknīste) 285,0 3236 11,4
6. Alojas novads Aloja 630,7 6025 9,6
7. Alsungas novads Alsunga 0 0 190,0 1620 8,5
8. Alūksnes novads Alūksne 1 (Alūksne) 1699,8 19221 11,3
9. Amatas novads «Ausmas» 0 741,8 6357 8,6
10. Apes novads Ape 1 (Ape) 545,1 4287 7,9
11. Auces novads Auce 1 (Auce) 517,8 8564 16,5
12. Babītes novads Piņķi 0 241,7 9223 38,2
13. Baldones novads Baldone 1 (Baldone) 1 (Baldones pagasts) 179,1 5726 29,7
14. Baltinavas novads Baltinava 0 0 185,0 1351 7,3
15. Balvu novads Balvi 1 (Balvi) 1044,5 15597 14,9
16. Bauskas novads Bauska 1 (Bauska) 784,9 28028 35,7
17. Beverīnas novads Mūrmuiža 0 300,5 3553 11,8
18. Brocēnu novads Brocēni 1 (Brocēni) 498,5 7068 14,2
19. Burtnieku novads Burtnieki 0 710,1 8487 12,0
20. Carnikavas novads Carnikava 0 0 80,2 6513 81,2
21. Cēsu novads Cēsis 1 (Cēsis) 1 (Vaives pagasts) 171,7 19671 114,6
22. Cesvaines novads Cesvaine 1 (Cesvaine) 1 (Cesvaines pagasts) 190,5 3114 16,3
23. Ciblas novads Blonti 0 509,4 3309 6,5
24. Dagdas novads Dagda 1 (Dagda) 948,8 9331 9,8
25. Daugavpils novads Daugavpils 0 1877,6 28211 15,0
26. Dobeles novads Dobele 1 (Dobele) 889,7 24390 27,4
27. Dundagas novads Dundaga 0 675,6 4767 7,1
28. Durbes novads Lieģi 1 (Durbe) 320,7 3401 10,6
29. Engures novads Smārde 0 397,9 8045 20,2
30. Ērgļu novads Ērgļi 0 379,5 3535 9,3
31. Garkalnes novads Rīga (Berģi) 0 0 150,5 7227 48,0
32. Grobiņas novads Grobiņa 1 (Grobiņa) 490,2 10220 20,8
33. Gulbenes novads Gulbene 1 (Gulbene) 1876,1 25073 13,4
34. Iecavas novads Iecava 0 0 311,6 9818 31,5
35. Ikšķiles novads Ikšķile 1 (Ikšķile) 1 (Tīnūžu pagasts) 132,1 8764 66,3
36. Ilūkstes novads Ilūkste 648,4 9062 14,0
37. Inčukalna novads Inčukalns 1 (Vangaži) 1 (Inčukalna pagasts) 112,2 8510 75,8
38. Jaunjelgavas novads Jaunjelgava 1 (Jaunjelgava) 685,0 6486 9,5
39. Jaunpiebalgas novads Jaunpiebalga 0 251,0 2671 10,6
40. Jaunpils novads Jaunpils 0 210,2 2743 13,0
41. Jēkabpils novads Jēkabpils 0 906,0 5747 6,3
42. Jelgavas novads Jelgava 0 1319,0 27103 20,5
43. Kandavas novads Kandava 1 (Kandava) 649,0 9897 15,2
44. Kārsavas novads Kārsava 1 (Kārsava) 628,4 6941 11,0
45. Kocēnu novads Kocēni 0 498,1 7018 14,1
46. Kokneses novads Koknese 0 360,6 6036 16,7
47. Krāslavas novads Krāslava 1 (Krāslava) 1078,4 19811 18,4
48. Krimuldas novads Ragana 0 339,1 5778 17,0
49. Krustpils novads Jēkabpils (Krustpils) 0 812,2 6680 8,2
50. Kuldīgas novads Kuldīga 1 (Kuldīga) 1756,7 27213 15,5
51. Ķeguma novads Ķegums 1 (Ķegums) 490,0 6306 12,9
52. Ķekavas novads Ķekava 1 (Baloži) 270,2 21673 80,2
53. Lielvārdes novads Lielvārde 1 (Lielvārde) 225,7 11400 50,5
54. Līgatnes novads Līgatne 1 (Līgatne) 1 (Līgatnes pagasts) 167,7 4045 24,1
55. Limbažu novads Limbaži 1 (Limbaži) 1170,9 19538 16,7
56. Līvānu novads Līvāni 1 (Līvāni) 624,6 14046 22,5
57. Lubānas novads Lubāna 1 (Lubāna) 1 (Indrānu pagasts) 346,9 2851 8,2
58. Ludzas novads Ludza 1 (Ludza) 966,0 15667 16,2
59. Madonas novads Madona 1 (Madona) 2153,4 27732 13,4
60. Mālpils novads Mālpils 0 0 220,9 4039 18,3
61. Mārupes novads Mārupe 0 0 103,9 15130 145,6
62. Mazsalacas novads Mazsalaca 1 (Mazsalaca) 417,0 3953 9,5
63. Mērsraga novads Mērsrags 0 0 109,0 1832 16,8
64. Naukšēnu novads Naukšēni 0 281,0 2291 8,2
65. Neretas novads Nereta 0 645,5 4383 6,8
66. Nīcas novads Nīca 0 350,8 3858 11,0
67. Ogres novads Ogre 1 (Ogre) 992,3 38861 39,2
68. Olaines novads Olaine 1 (Olaine) 1 (Olaines pagasts) 297,0 20627 69,5
69. Ozolnieku novads Ozolnieki 0 286,1 10406 36,4
70. Pārgaujas novads Stalbe 0 487,5 4425 9,1
71. Pāvilostas novads Pāvilosta 1 (Pāvilosta) 515,0 3233 6,3
72. Pļaviņu novads Pļaviņas 1 (Pļaviņas) 376,8 6294 16,7
73. Preiļu novads Preiļi 1 (Preiļi) 365,3 11764 32,2
74. Priekules novads Priekule 1 (Priekule) 519,7 6611 12,7
75. Priekuļu novads Priekuļi 0 301,8 9293 31,1
76. Raunas novads Rauna 0 309,0 4008 13,0
77. Rēzeknes novads Rēzekne 0 2524,1 31602 12,5
78. Riebiņu novads Riebiņi 0 630,0 6179 9,8
79. Rojas novads Roja 0 0 200,5 4412 31,1
80. Ropažu novads Ropaži 0 0 326,4 7130 21,8
81. Rucavas novads Rucava 0 449,0 1998 4,4
82. Rugāju novads Rugāji 0 512,0 2652 5,2
83. Rūjienas novads Rūjiena 1 (Rūjiena) 352,2 6144 17,4
84. Rundāles novads Pilsrundāle 0 231,1 4259 18,4
85. Salacgrīvas novads Salacgrīva 637,6 9408 14,8
86. Salas novads Sala 0 317,1 4297 13,6
87. Salaspils novads Salaspils 1 (Salaspils) 1 (Salaspils pagasts) 127,0 23219 182,8
88. Saldus novads Saldus 1 (Saldus) 1683,3 28705 17,1
89. Saulkrastu novads Saulkrasti 1 (Saulkrasti) 1 (Saulkrastu pagasts) 47,7 6144 128,8
90. Sējas novads Loja 0 0 227,9 2496 11,0
91. Siguldas novads Sigulda 1 (Sigulda) 360,9 17779 49,3
92. Skrīveru novads Skrīveri 0 0 105,4 4066 38,6
93. Skrundas novads Skrunda 1 (Skrunda) 553,2 5968 10,8
94. Smiltenes novads Smiltene 1 (Smiltene) 949,0 14276 15,0
95. Stopiņu novads Ulbroka 0 0 53,5 9908 185,2
96. Strenču novads Strenči 375,7 4192 11,2
97. Talsu novads Talsi 1763,0 34443 19,5
98. Tērvetes novads Zelmeņi 0 223,8 4088 18,3
99. Tukuma novads Tukums 1 (Tukums) 1199,7 33396 27,8
100. Vaiņodes novads Vaiņode 0 344,0 2932 8,5
101. Valkas novads Valka 1 (Valka) 908,0 10513 11,6
102. Varakļānu novads Varakļāni 1 (Varakļāni) 279,0 3915 14,0
103. Vārkavas novads Vecvārkava 0 288,9 2369 8,2
104. Vecpiebalgas novads Vecpiebalga 0 542,5 4781 8,8
105. Vecumnieku novads Vecumnieki 0 844,0 9708 11,5
106. Ventspils novads Ventspils 1 (Piltene) 2472,0 13510 5,5
107. Viesītes novads Viesīte 1 (Viesīte) 650,5 4614 7,1
108. Viļakas novads Viļaka 1 (Viļaka) 639,7 6364 9,9
109. Viļānu novads Viļāni 1 (Viļāni) 285,1 7098 24,9
110. Zilupes novads Zilupe 1 (Zilupe) 308,9 3651 11,8

AtsaucesLabot

  1. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  2. Latvijas Vēstnesis. Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas, publicēts: 14.12.1995.
  3. Latvijas Vēstnesis. Nopietna saruna “ar” un “par” pašvaldībām, publicēts: 23.04.1996.
  4. Latvijas Vēstnesis. Noteikumi par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, publicēts: 15.02.1995
  5. Latvijas Vēstnesis. Mēs šodien un rīt, publicēts: 25.10.1995.
  6. 6,0 6,1 6,2 Administratīvi teritoriālās reformas likums
  7. Diena, ceturtdiena, 13. augusts (2009)
  8. 8,0 8,1 Latvijas Vēstnesis.Par pašvaldību reformu, publicēts: 24.11.2000.
  9. 9,0 9,1 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  10. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums
  11. Šādi izskatīsies Latvija pēc novadu skaita samazināšanas skaties.lv 2015. gada 28. septembrī
  12. Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
  13. Valdība vienojas par soļiem novadu reformas turpināšanai lsm.lv, 2019. gada 12. martā
  14. VARAM teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības lsm.lv 2019. gada 9. aprīlī
  15. Novadu reforma: kuras pašvaldības tiks “saprecinātas”? skaties.lv 2009. gada 10. aprīlī
  16. Valdība akceptē novadu reformu – līdzšinējo 119 vietvaru vietā veidot 36 lsm.lv 2019. gada 17. septembrī
  17. Valdība apstiprina novadu reformas likumprojektu; diskusijas turpināsies Saeimā Sanita Upleja, delfi.lv 2019. gada 15. oktobrī
  18. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot