Vikipēdija

Juris Pūce

Latvijas ekonomists, jurists un politiķis

Juris Pūce (dzimis 1980. gada 22. janvārī[1] Rīgā) ir latviešu ekonomists, jurists, pasniedzējs un politiķis. Partijas "Latvijas attīstībai" biedrs un priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts 13. Saeimā no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta,[2] Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (2010—2013), LMT padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis (2006—2010), kā arī Rīgas domes deputāts (2017—2018). 2019. un 2020. gadā J. Pūce bija Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā.

Juris Pūce
Juris Pūce 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2020. gada 12. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2019. gada 23. janvāris
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris
Prezidents
Premjerministrs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Kaspars Gerhards
Pēctecis Artūrs Toms Plešs
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 7. novembris
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Amatā
2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris
Prezidents
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Anrijs Matīss
Pēctecis Mārtiņš Lazdovskis
Dzimšanas dati 1980. gada 22. janvārī (44 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija Latvijas attīstībai (kopš 2013)
Partiju apvienība Attīstībai/Par!
Dzīvesbiedrs(-e) Zaiga Pūce (kopš 2008)
Profesija ekonomists, jurists, politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte

Biogrāfija

Izglītība

J. Pūce ir beidzis Āgenskalna ģimnāziju. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu "Vadības zinības" Latvijas Universitātē (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā "Tiesību zinātnes" (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).

Darbība Latvijas Universitātē

Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu Latvijas Universitātes Studentu padomē no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī Latvijas Universitātes senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā Latvijas Universitātes Fonds kā valdes loceklis.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Tobrīd Ekonomiskas ministra pienākumus pildīja Artis Kampars ("Vienotība"). Īsi pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re".[3] J. Pūce pats vērsās pie KNAB ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.[4]

Darbība TV un radio

J. Pūce ir bijušais Radio SWH ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu "Pūce skaita līdzi[5]". RīgaTV24 vadīja raidījumu "Vai nauda aug kokos?", kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.

Privātā dzīve

J. Pūces dzīvesbiedre ir Zaiga Pūce, sabiedriski-politiskās biedrības "Ascendum" dibinātāja.[6] 2019. gada rudenī Z. Pūce konkursā tika izvēlēta par Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori.[7]

Politiskā darbība

2002. gadā no partijas "Sociāldemokrātu savienība — SDS" sarakstā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts; bijis arī šīs organizācijas domē.[8]

Partijas "Latvijas attīstībai" sarakstos kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta un 12. Saeimas vēlēšanās, bet, partijai nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju. Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā ManaBalss.lv. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs.

2018. gada rudenī J. Pūce tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, viņš ieņēma vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra amatu tajā. J. Pūces darbībaās laikā tika īstenota Latvijas administratīvi teritoriālā reforma.

2020. gada novembrī viņš atkāpās no amata, būdams apvainots prettiesiskā autostāvvietas izmantošanā[9] un melos, noliedzot to. Reputācijas skandāla rezultātā J. Pūce atkāpās arī no partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētāja un apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāja amata (amatus pārņēma Ivars Ijabs), kā arī atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

Pēc Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas, J. Pūce darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs. J. Pūce kopš 2021. gada 7. jūnija pilda frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētāja pienākumus. 2021. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja J. Pūci par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) Latvijas delegācijas vadītāju.[10]

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru. 2022. gada decembrī ievēlēts par vienu no partijas "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētājiem. Partijas kongresā 2024. gada novembrī J. Pūci ievēlēja par vienīgo partijas priekšsēdētāju, kā arī nosauca par Rīgas mēra amata kandidātu 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās.[11]

Administratīvi teritoriālā reforma

J. Pūces laiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā visvairāk ir saistāms ar 2021. gada administratīvi teritoriālo reformu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredzēja pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Tomēr, ņemot vērā, ka reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā, kā rezultātā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, tika saglabāts atsevišķs Varakļānu novads. Par neatbilstošu Satversmei tika atzīta arī Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, tādēļ J. Pūce kopā ar kolēģiem no koalīcijas iesniedza priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar kaimiņu novadiem līdz 2029. gadam. Šos grozījumus Saeima 2021. gada 9. decembrī pieņēma galīgajā lasījumā.[12]

Atsauces

  1. ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ LSM.lv ziņu redakcija. «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-23.
  3. ↑ «No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce». www.lsm.lv.
  4. ↑ «KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā». www.lsm.lv.
  5. ↑ «Radio SWH». www.radioswh.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-21. Skatīts: 2018-03-05.
  6. ↑ «Par mums - Ascendum». ascendum.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  7. ↑ Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce LSM
  8. ↑ Kāpēc es nebalsošu par „Attīstībai/PAR” pietiek.com
  9. ↑ Apollo: Pūce atkāpjas no ministra amata
  10. ↑ «Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju apstiprina Juri Pūci». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2021-12-27.
  11. ↑ Par «Latvijas attīstībai» vienīgo priekšsēdētāju ievēlē Juri Pūci LSM
  12. ↑ «Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029. gadam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-03.

Ārējās saites


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Anrijs Matīss 		Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
2010. gada 8. janvāris — 2013. gada 27. novembris 		Pēctecis:
Mārtiņš Lazdovskis
Priekštecis:
Kaspars Gerhards 		Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2019. gada 23. janvāris — 2020. gada 12. novembris 		Pēctecis:
Artūrs Toms Plešs


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Juris_Pūce&oldid=4172522"