Īles pagasts
Īles pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Bēnes, Lielauces, Vecauces, Annenieku, Naudītes un Zebrenes pagastiem.
| Īles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Īle |
| Kopējā platība:[1] | 76,7 km2 |
| • Sauszeme: | 75,0 km2 |
| • Ūdens: | 1,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 348 |
| Blīvums (2022): | 4,6 iedz./km2 |
 Īles pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Auce, Ružupe, Sesava, Sidrabene.
Ezeri Labot
Vēsture Labot
Mūsdienu Īles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ciroles muiža (Zirohlen), Īles muiža (Ihlen, Īles sanatorija), Stirnu muiža (Stirnen, Stirnas).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Īles pagasta platība bija 60,2 km² un tajā dzīvoja 939 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Īles ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, izveidoja no jauna. 1949. gada 17. martā Īles pagastā 760 vīru liela NKVD karaspēka vienība uzbruka Kārļa Kraujas (Visvalža Brizgas segvārds) nacionālo partizānu nodaļas bunkuram, kas atradās 300 metrus uz ziemeļiem no Priedaišu viensētas. Kaujas operācijas laikā nogalināja 15 partizānus un deviņus sagūstīja.[5]
Īles ciems ietilpa Auces (1949-1959) un Dobeles (pēc 1959. gada) rajonos. 1975. gadā Īles ciemu likvidēja, teritoriju pievienojot Lielauces ciemam. 1989. gadā Īles ciemu izveidoja no jauna, teritoriju atdalot no Lielauces ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Īles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Auces novadā. 2021. gadā Auces novadu iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi Labot
Valsts nozīmes Labot
- Īles muižas apbūve[7]
- Īles luterāņu baznīca
- Spārnu kalns - pilskalns
- Gailīšu senkapi
- Tēšaiņu senkapi
Vietējas nozīmes Labot
- Stirnas muižas apbūve
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Īle (pagasta centrs), Īles sanatorija, Stirnas.
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Modris Zihmanis. Savas pārliecības dēļ 15 garus gadus bija spiests pavadīt padomju soda nometnēs nra.lv 2022. gada 4. septembrī
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īles pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |