Preiļu pagasts
Preiļu pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Preiļu pilsētu un Saunas, Aizkalnes, Vārkavas, Riebiņu un Rušonas pagastiem, kā arī Līvānu novada Sutru pagastu.
| Preiļu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Preiļu novads |
| Centrs: | Līči |
| Kopējā platība:[1] | 78,9 km2 |
| • Sauszeme: | 77,6 km2 |
| • Ūdens: | 1,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 847 |
| Blīvums (2022): | 10,9 iedz./km2 |
 Preiļu pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
EzeriLabot
VēstureLabot
1920. gada zemes reformas laikā Preiļu muižu sadalīja 121 vienībā 1177 ha kopplatībā, Krievusalas muižu 110 vienībās 1188 ha kopplatībā, Gaļmuižu 84 vienībās 1017 ha kopplatībā, Jezupinavas muižu 51 vienībā 706 ha kopplatībā, Beņjāņu muižu 39 vienībās 427 ha kopplatībā, Sandaru muižu 30 vienībās 415 ha kopplatībā, Korsakova muižu 12 vienībās 21 ha kopplatībā, Rudzdobes foļvarku 6 vienībās 148 ha kopplatībā, Saltupes foļvarku 2 vienībās 21 ha kopplatībā, Anspoku foļvarku 2 vienībās 15 ha kopplatībā.[4] 1935. gadā Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta platība bija 292,4 km² un tajā dzīvoja 9514 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Anspoku, Augustovas, Bindaru, Gailīšu, Pienēnu, Preiļu, Prikuļu un Sondoru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Preiļu rajona Preiļu ciemam 1954. gadā pievienoja Sondoru ciema Staļina kolhoza teritoriju. Preiļu ciemu 1957. gadā likvidēja, teritoriju pievienojot Preiļu pilsētai, izveidojot Preiļu lauku teritoriju. 1971. gadā Preiļu ciemu izveidoja no jauna, tajā iekļaujot Preiļu lauku teritorijas Ļeņina kolhoza un kolhoza «Cīņa» teritorijas. 1975. gadā ciemam pievienoja daļu likvidētā Sondoru ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Preiļu pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.
2000. gadā Preiļu pagasts apvienojās ar Preiļu pilsētu un Aizkalnes pagastu, izveidojot Preiļu novadu. 2009. gadā Preiļu pagasts tika izdalīts kā patstāvīga administratīvā teritorija novada ietvaros ar savu pārvaldi.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Līči (pagasta centrs), Lielie Pupāji, Anspoki.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Streičs (1936), latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks;
- Roberts Mūrnieks (1952–1991) bija viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem, nošauts Rīgas OMON uzbrukuma laikā barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 33 816. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ CSB
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |