Vikipēdija

Brocēni

pilsēta Latvijā

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa. Pilsēta sāka veidoties 1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,[4] pilsētas tiesības no 1992. gada.

Brocēni
pilsēta
Brocēnu būvmateriālu kombināts
Brocēnu būvmateriālu kombināts
Karogs: Brocēni
Karogs		Ģerbonis: Brocēni
Ģerbonis
Brocēni (Latvija)
Brocēni
Brocēni
Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E / 56.68000; 22.56833Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E / 56.68000; 22.56833
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saldus novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Berghof
Platība[1]
 • Kopējā 8,4 km2
 • sauszeme 8,3 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 2 830
 • blīvums 339,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3851; LV-3801
Brocēni Vikikrātuvē

Brocēnu cementa un šīfera kombinātsLabot

20. gadsimta 20. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika. Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā. Tagadējā šīfera ceha vietā Otrais pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.

2019. gadā kombinātu no Cemex nopirka Schwenk.[6]

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19655 000—    
20003 519−29.6%
20103 433−2.4%
20113 376−1.7%
20123 278−2.9%
GadsIedz.±%
20133 243−1.1%
20143 203−1.2%
20153 173−0.9%
20163 134−1.2%
20173 075−1.9%
GadsIedz.±%
20183 117+1.4%
20193 144+0.9%
20203 149+0.2%
20213 146−0.1%
20223 083−2.0%

Etniskā struktūraLabot

Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[7]
2000 3519 2351 (67%) 680 (19%) 197 (6%) 113 (3%) 42 (1%) 84 (2%) 52 (2%)
2021 2570 2086 (76%) 365 (13%) 99 (4%) 52 (2%) 26 (1%) 70 (3%) 52 (2%)

KlimatsLabot

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.

TransportsLabot

Galvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Pastāv dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet ik dienu pasažieru satiksme nenotiek.

AttēliLabot

  • Dzelzceļa stacija.

  • Kultūras centrs.

  • Cieceres ezers.

  • Ūdenstornis.

  • Skats uz Brocēniem pār ezeru.

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  265. lpp.
  5. ↑ Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartiņa[novecojusi saite]
  6. ↑ Schwenk. Cement
  7. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota GovStat nosauktā atsauce, taču tā netika definēta

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Brocēni&oldid=3669316"