Trikātas pagasts
Trikātas pagasts ir viena no Beverīnas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Brenguļu pagastu, Burtnieku novada Valmieras pagastu, Strenču novada Jērcēnu un Plāņu pagastiem un Strenču pilsētu, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem.
| Trikātas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Beverīnas novads | |||
| Centrs: | Trikāta | |||
| Platība: | 113,1 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2010): | 1051[1] | |||
| Blīvums: | 9.3 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Schloß-Trikaten | |||
| krievu: | Трикатенская | |||
 Trikātas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Abuls, Dedums, Gauja, Lisa, Melderupīte, Nigra un Vaiģupīte
EzeriLabot
VēstureLabot
Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā. 1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības «Plāņi» teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā.
PieminekļiLabot
- Trikātas pilsdrupas[4]
- Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
- Trikātas luterāņu baznīca
- Trikātas viduslaiku pils
- Libirtu senkapi
- Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Kalacis (1868—1947), jurists
- Jānis Balodis (ģenerālis) (1881—1965)
- Aleksandrs Mežciems (1891—1960), Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |