Trikātas pagasts

Trikātas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Valmieras novads
Centrs:	Trikāta
Kopējā platība:	113,2 km2
• Sauszeme:	110,0 km2
• Ūdens:	3,3 km2
Iedzīvotāji (2022):	832
Blīvums (2022):	7,6 iedz./km2
Mājaslapa:	www.trikata.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Schloß-Trikaten
krievu:	Трикатенская
	Trikātas pagasts Vikikrātuvē

Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Strenču pilsētu un Brenguļu, Valmieras, Jērcēnu un Plāņu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem.

Daba Labot

Hidrogrāfija Labot

Upes Labot

Abuls, Dedums, Gauja, Lisa, Melderupīte, Nigra un Vaiģupīte

Ezeri Labot

Dutkas ezers, Baznīcas ezers, Trikātas ezers

Dabas objekti Labot

Rūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā .

Vēsture Labot

Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā. 1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības «Plāņi» teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.

Pieminekļi Labot

Trikātas pilsdrupas^[6]
Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas viduslaiku pils
Libirtu senkapi
Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1979	1 456	—
1989	1 309	−10.1%

Gads	Iedz.	±%
2000	1 208	−7.7%
2011	972	−19.5%

Gads	Iedz.	±%
2021	845	−13.1%

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas.

Ievērojamas personības Labot

Mārtiņš Abuls (1885—1930), Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Bijis 3. Saeimas deputāts (1928—1930).
Jānis Kalacis (1868—1947), jurists
Jānis Balodis (ģenerālis) (1881—1965)
Aleksandrs Mežciems (1891—1960), Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
Jānis Akers (1896—1916), latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[6] «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]