Alūksne
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Alūksne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa (augstākais punkts — Tempļa kalns — 217 m).
| Alūksne | |||
|---|---|---|---|
 Alūksnes Jaunā pils | |||
| |||
  Alūksne | |||
| Koordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°EKoordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Alūksnes novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1920. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Marienburg | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Dzintars Adlers | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 14,3 km2 | ||
| • sauszeme | 10,7 km2 | ||
| • ūdens | 3,6 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022)[2] | 6 368 | ||
| • blīvums | 596,3 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi |
LV-4301 LV-4302 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Oficiālais nosaukums: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs | |||
| Aizsardzības numurs | 7424 | ||
| Vērtības grupa | valsts nozīmes | ||
| Tipoloģiskā grupa | pilsētbūvniecība | ||
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris | ||
 Alūksne Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem atradies uz senā tirdzniecības ceļa no Gaujas baseina uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. 8. gadsimtā tagadējā Alūksnes novada teritoriju iekaroja letgaļu ciltis un izveidoja Atzeles valsti. Uz Alūksnes ezera salas atradās seno letgaļu Olistas pils. 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta letgaļu ezerpils vietā uzceltā Livonijas ordeņa pils Marienburga (vācu: Marienburg — 'Marijas pils'). 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība. Poļu-zviedru kara laikā zviedriem izdevās ieņemt pili un tā nonāca Zviedru Vidzemes daļā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 latviešu bataljonu karavīru Zviedrijas armijas sastāvā, bija spiests kapitulēt grāfa Borisa Šeremetjeva vadītajam krievu karaspēkam. 19. gadsimtā Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi—Gulbene—Alūksne—Ape—Valka.
1920. gadā Alūksnei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara no 1946. līdz 1949. gadam Alūksne bija apriņķa centrs, kopš 1950. gada Alūksnes rajona centrs, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas Alūksnes novada centrs.
Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot
Ordeņa pils drupas uz Pils salas Alūksnes ezerā. Marienburgas pils celtniecību 1342. gadā pabeidza Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens. Lielā Ziemeļu kara laikā pili ielenca krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un šodien pilsdrupās atrodas brīvdabas estrāde ar 3000 skatītāju vietām.[4]
Jaunā pils celta laika posmā no 1859. līdz 1863. gadam angļu neogotikas stilā pēc A. fon Fītinghofa pasūtījuma. Pašlaik pilī atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dabas muzejs un Jauniešu interešu centrs (ABJC).
Alūksnes luterāņu baznīca ir vienjoma mūra ēka, ka celta no 1781. līdz 1788. gadam, augstā vietā ezera tuvumā pēc Rīgas arhitekta Kristofera Haberlanda projekta. Baznīcai ir 40 metrus augsts pakāpjveida tornis. Ēka celta klasicisma stilā, bet tās fasādē un torņa augšējā stāvā atrodami arī daži baroka stila elementi. Telpas torņa galā uzcelta lukta ar 1885. gadā būvētām ērģelēm. Altāris veidots 1786. gadā un to grezno urnas, apustuļu un dzīvnieku tēli.
Bībeles muzejs izveidots 1908. gadā un veltīts Ernstam Glikam. Ēkas arhitekts Kristofs Hāberlands.
Tempļa kalns — iecienīts tūristu objekts Alūksnē, no kura paveras skats uz Alūksnes ezeru. Sākot ar 1930. gadu sāk celt tūrisma objektus tempļa kalnā. Viens no objektiem ir tilts, kas nosaukts Saules tilta vārdā.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot
- nr. 157.: Alūksnes viduslaiku pils Alūksnes ezera Pils salā
- nr. 158.: Pils salas viduslaiku kapsēta un viduslaiku nocietinājums
- nr. 159.: Cepurītes salas apmetne Alūksnes ezera Cepurītes salā
- nr. 160.: Tempļa kalns (pilskalns) ar apmetni Alūksnes ezera Kapsētas pussalā
- nr. 161.: Alūksnes apmetne Alūksnes ezera krastā, Mellumā
- nr. 162.: Kanceles kalniņš (Baznīcas kalniņš) — sena kulta vieta Pils un Miera ielas stūrī
- nr. 2665.: Alūksnes pilsdrupas Alūksnes ezera Pils salā (1342—1702)
- nr. 2666.-2674.: Alūksnes muižas parks starp Pils ielu un ezera krastu (18. gs. 2.p.—19. gs.) — akmens tilts (18. gs. b.), Aleksandra paviljons (18. gs. b.), Eola templis (18. gs. 2.p.), kolonāde (19. gs. b.), mauzolejs (1831), obelisks Fitinghofam Alūksnes muižas parkā (1799), paviljons — rotonda Alūksnes ezera Kapsētas pussalā Tempļa kalnā (1805—1807), "Palmu māja" Pils ielā 33 (18. gs. b.).
- nr. 2674.-2676., 2685.: Alūksnes muižas ēkas — Jaunā pils (1860—1863), apaļais tornis, stallis, klēts
- nr. 2679.: Alūksnes saviesīgās biedrības nams (agrākais brūzis) Brūža ielā 7 (1927—1929)
- nr. 2682.-2683.: Alūksnes Vecā pils O. Vācieša ielā 2a (1793—1794), pārvaldnieka māja O. Vācieša ielā 8
- nr. 7424.: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs (19.gs.)
- nr. 2686.-2698.: elevators K. Barona ielā 1 (1939), banka Brūža ielā 1 (1927—1931), dzīvojamā ēka Brūža ielā 4 (19. gs. b.), Alūksnes ģimnāzijas ēka Glika ielā 10 (1938), Alūksnes pareizticīgo baznīca Helēnas ielā 56 (1895), dzīvojamās ēkas Jāņkalna ielā 8 un Jāņkalna ielā 25, vecā ģimnāzijas ēka Jāņkalna ielā 38 (1913—1914), viesnīca Bahnhof's Hotel Jāņkalna ielā 51 (1910—1912), Annas lauksaimniecības biedrības nams "Ekonomija" Lielajā ezera ielā 4 (1912), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 7 (1934), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 11 (1910—1911), Alūksnes pilskrogs "Šloskrogs" Ošu ielā 5 (19. gs. s. — 1932)
- nr. 2699.: Jaunalūksnes pils Ozolu ielā 1 (19. gs. 2.p.)
- nr. 2700., 2915.: Alūksnes luterāņu baznīca Pils ielā 25 (1781—1788), altāris (18.gs.), ērģeles (1885), durvju komplekti (4), interjera dekoratīvā apdare, kancele.[5]
- nr.8340.: šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne[6]
.JPG)
CilvēkiLabot
Cilvēki, kas dzimuši, auguši vai dzīvojuši Alūksnē:
- Ernsts Gliks (1652—1705), Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja Bībeli latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā.
- Katrīna I (1684—1727), Pētera I līdzimperatore (no 1724) un Krievijas imperatore (1725—1727)
- Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722—1792), Vidzemes guberņas politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas „Medicīnas kolēģijas” ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”.
- Kristofs Burhards fon Fītinghofs (1767—1828), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, Krievijas imperatora Pāvila I kambarkungs un galma maršals.
- Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs (1799—1875), Alūksnes Jaunās pils projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs.
- Jānis Keggi (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors.
- Oļģerts Grāvītis (1926—2015) , komponists, muzikologs, profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, mākslas doktors.
- Kristaps Keggi (dzimis 1934. gada 9. augustā, Rīgā), ķirurgs ortopēds.
- Ilze Māra Janelis (dzimusi 1940. gada 15. jūlijā, Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte.
- Mārtiņš Brauns (1951—2021), komponists, mūziķis
- Ints Sedlenieks (dzimis 1961. gada 19. augustā, Alūksnē), scenogrāfs.
- Gintars Čerbikovs (dzimis 1966. gada 22. septembrī, Alūksnē), mākslinieks.
- Sergejs Ivanovs OP (dzimis 1972. gada 15. jūnijā, Alūksnē), priesteris.
- Romāns Vendiņš (dzimis 1981. gada 12. maijā, Alūksnē), pianists.
- Andrejs Rastorgujevs (dzimis 1988. gada 27. maijā, Alūksnē), biatlonists.
- Aleksandrs Kalējs (1876—1934), latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā. Teksts " Vidzemes turisma celvedis " ignorēts
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ «8340. Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | Mantojums». is.mantojums.lv. Skatīts: 2022-10-29.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alūksne.- Oficiālā tīmekļa vietne
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |