Alūksne

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Alūksne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa (augstākais punkts — Tempļa kalns — 217 m).

Alūksne
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
Karogs: Alūksne
Karogs		Ģerbonis: Alūksne
Ģerbonis
Alūksne (Latvija)
Alūksne
Alūksne
Koordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°E / 57.42056; 27.04861Koordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°E / 57.42056; 27.04861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Alūksnes novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Marienburg
Administrācija
 • Mērs Arturs Dukulis
Platība[1]
 • Kopējā 14,3 km2
 • sauszeme 10,7 km2
 • ūdens 3,6 km2
Iedzīvotāji (2020)[2]
 • kopā 7 199
 • blīvums 613,8 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4301
LV-4302
Mājaslapa www.aluksne.lv
Oficiālais nosaukums: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs 7424
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris
Alūksne Vikikrātuvē

VēstureLabot

Pamatraksts: Alūksnes vēsture

Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem atradies uz senā tirdzniecības ceļa no Gaujas baseina uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. 8. gadsimtā tagadējā Alūksnes novada teritoriju iekaroja letgaļu ciltis un izveidoja Atzeles valsti. Uz Alūksnes ezera salas atradās seno letgaļu Olistas pils. 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta letgaļu ezerpils vietā uzceltā Livonijas ordeņa pils Marienburga (vācu: Marienburg — 'Marijas pils'). 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība. Poļu-zviedru kara laikā zviedriem izdevās ieņemt pili un tā nonāca Zviedru Vidzemes daļā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 latviešu bataljonu karavīru Zviedrijas armijas sastāvā, bija spiests kapitulēt grāfa Borisa Šeremetjeva vadītajam krievu karaspēkam. 19. gadsimtā Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi—Gulbene—Alūksne—Ape—Valka.

1920. gadā Alūksnei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara no 1946. līdz 1949. gadam Alūksne bija apriņķa centrs, kopš 1950. gada Alūksnes rajona centrs, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas Alūksnes novada centrs.

Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot

Ordeņa pils drupas uz Pils salas Alūksnes ezerā. Marienburgas pils celtniecību 1342. gadā pabeidza Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens. Lielā Ziemeļu kara laikā pili ielenca krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un šodien pilsdrupās atrodas brīvdabas estrāde ar 3000 skatītāju vietām.[4]

Jaunā pils celta laika posmā no 1859. līdz 1863. gadam angļu neogotikas stilā pēc A. fon Fītinghofa pasūtījuma. Pašlaik pilī atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dabas muzejs un Jauniešu interešu centrs (ABJC).

Alūksnes luterāņu baznīca ir vienjoma mūra ēka, ka celta no 1781. līdz 1788. gadam, augstā vietā ezera tuvumā pēc Rīgas arhitekta Kristofera Haberlanda projekta. Baznīcai ir 40 metrus augsts pakāpjveida tornis. Ēka celta klasicisma stilā, bet tās fasādē un torņa augšējā stāvā atrodami arī daži baroka stila elementi. Telpas torņa galā uzcelta lukta ar 1885. gadā būvētām ērģelēm. Altāris veidots 1786. gadā un to grezno urnas, apustuļu un dzīvnieku tēli.

Bībeles muzejs izveidots 1908. gadā un veltīts Ernstam Glikam. Ēkas arhitekts Kristofs Hāberlands.

Tempļa kalns — iecienīts tūristu objekts Alūksnē, no kura paveras skats uz Alūksnes ezeru. Sākot ar 1930. gadu sāk celt tūrisma objektus tempļa kalnā. Viens no objektiem ir tilts, kas nosaukts Saules tilta vārdā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot

 
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca
 
Alūksnes vecā pils
  • nr. 157.: Alūksnes viduslaiku pils Alūksnes ezera Pils salā
  • nr. 158.: Pils salas viduslaiku kapsēta un viduslaiku nocietinājums
  • nr. 159.: Cepurītes salas apmetne Alūksnes ezera Cepurītes salā
  • nr. 160.: Tempļa kalns (pilskalns) ar apmetni Alūksnes ezera Kapsētas pussalā
  • nr. 161.: Alūksnes apmetne Alūksnes ezera krastā, Mellumā
  • nr. 162.: Kanceles kalniņš (Baznīcas kalniņš) — sena kulta vieta Pils un Miera ielas stūrī
  • nr. 2665.: Alūksnes pilsdrupas Alūksnes ezera Pils salā (1342—1702)
  • nr. 2666.-2674.: Alūksnes muižas parks starp Pils ielu un ezera krastu (18. gs. 2.p.—19. gs.) — akmens tilts (18. gs. b.), Aleksandra paviljons (18. gs. b.), Eola templis (18. gs. 2.p.), kolonāde (19. gs. b.), mauzolejs (1831), obelisks Fitinghofam Alūksnes muižas parkā (1799), paviljons — rotonda Alūksnes ezera Kapsētas pussalā Tempļa kalnā (1805—1807), "Palmu māja" Pils ielā 33 (18. gs. b.).
  • nr. 2674.-2676., 2685.: Alūksnes muižas ēkas — Jaunā pils (1860—1863), apaļais tornis, stallis, klēts
  • nr. 2679.: Alūksnes saviesīgās biedrības nams (agrākais brūzis) Brūža ielā 7 (1927—1929)
  • nr. 2682.-2683.: Alūksnes Vecā pils O. Vācieša ielā 2a (1793—1794), pārvaldnieka māja O. Vācieša ielā 8
  • nr. 7424.: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs (19.gs.)
  • nr. 2686.-2698.: elevators K. Barona ielā 1 (1939), banka Brūža ielā 1 (1927—1931), dzīvojamā ēka Brūža ielā 4 (19. gs. b.), Alūksnes ģimnāzijas ēka Glika ielā 10 (1938), Alūksnes pareizticīgo baznīca Helēnas ielā 56 (1895), dzīvojamās ēkas Jāņkalna ielā 8 un Jāņkalna ielā 25, vecā ģimnāzijas ēka Jāņkalna ielā 38 (1913—1914), viesnīca Bahnhof's Hotel Jāņkalna ielā 51 (1910—1912), Annas lauksaimniecības biedrības nams "Ekonomija" Lielajā ezera ielā 4 (1912), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 7 (1934), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 11 (1910—1911), Alūksnes pilskrogs "Šloskrogs" Ošu ielā 5 (19. gs. s. — 1932)
  • nr. 2699.: Jaunalūksnes pils Ozolu ielā 1 (19. gs. 2.p.)
  • nr. 2700., 2915.: Alūksnes luterāņu baznīca Pils ielā 25 (1781—1788), altāris (18.gs.), ērģeles (1885), durvju komplekti (4), interjera dekoratīvā apdare, kancele.[5]

CilvēkiLabot

Cilvēki, kas dzimuši, auguši vai dzīvojuši Alūksnē:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 19 februāris 2021.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ «vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā. Teksts " Vidzemes turisma celvedis " ignorēts
  5. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alūksne&oldid=3383337"