Aloja
- Šis raksts ir par pilsētu. Par bijušo dzelzceļa staciju skatīt rakstu Aloja (stacija).
Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 32 km no Limbažiem. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.
Aloja Ale | |||
---|---|---|---|
Novada pilsēta | |||
![]() Alojas pilsētas dome | |||
| |||
Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°EKoordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Novads | Limbažu novads | ||
Pilsētas tiesības | kopš 1992. gada | ||
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Allendorf | ||
Administrācija | |||
• Alojas apvienības pārvaldes vadītājs | Rihards Būda (p.i.) | ||
Platība[1] | |||
• Kopējā | 2,7 km2 | ||
• sauszeme | 2,6 km2 | ||
• ūdens | 0,0 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023)[2] | |||
• kopā | 1 077 | ||
• blīvums | 408,0 iedz./km2 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indeksi | LV-4064 | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.[4]
Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.[4]
Transports labot šo sadaļu
Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).
Nosaukums labot šo sadaļu
Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma Ale, kas bija sens lībiešu un latgaļu apdzīvoto zemju robežciems. Rīgas arhibīskapijā ietilpa 12 lieli Tālavas ciemi, un vienu no tiem pie līvu Metsepoles robežas sauca par Ali, tagadējo Aloju.[5]
Vēsture labot šo sadaļu
Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā Ungurpils muižas zemē.[6] Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle.
1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika.
1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības,[7] 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš 1992. gada — pilsēta.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskā struktūra labot šo sadaļu
Gads | Kopā | Latvieši | Krievi | Baltkrievi | Ukraiņi | Poļi | Lietuvieši | Citi[9] |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2000 | 1589 | 1484 (93%) | 41 (3%) | 17 (1%) | 9 (1%) | 17 (1%) | 11 (1%) | 10 (1%) |
2011 | 1231 | 1161 (94,3%) | 25 (2,03%) | 14 (1,14%) | 9 (0,73%) | 7 (0,57%) | 4 (0,32%) | 11 (0,89%) |
2021 | 1071 | 987 (92%) | 29 (3%) | 13 (1%) | 6 (1%) | 4 (0%) | 5 (0%) | 27 (3%) |
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Lauris Dzelzītis (1978) ir latviešu aktieris.
Apskates objekti labot šo sadaļu
Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:
Attēli labot šo sadaļu
-
Pareizticīgo baznīca.
-
Ūdenstornis uz pilsētas robežas.
-
Luterāņu baznīca.
-
Bijusī dzelzceļa stacija.
-
Mūzikas un mākslas skola.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ «Aloja». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 54–57. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 54. lpp.
- ↑ CSB
- ↑ stat.gov.lv
- ↑ Aloja.lv Apskates objekti
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aloja.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Bijusī Alojas mājaslapa (līdz 2021)
- Aloja Limbažu novada mājaslapā
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |