Vikipēdija

Aloja

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par bijušo dzelzceļa staciju skatīt rakstu Aloja (stacija).

Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 44 km no Valmieras. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.

Aloja
Ale
pilsēta
Alojas pilsētas dome
Alojas pilsētas dome
Karogs: Aloja
Karogs		Ģerbonis: Aloja
Ģerbonis
Aloja (Latvija)
Aloja
Aloja
Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E / 57.76667; 24.88722Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E / 57.76667; 24.88722
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Limbažu novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Allendorf
Platība[1]
 • Kopējā 2,7 km2
 • sauszeme 2,6 km2
 • ūdens 0,0 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 1 091
 • blīvums 413,3 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4064
Mājaslapa www.aloja.lv
Aloja Vikikrātuvē

Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.

ĢeogrāfijaLabot

Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.[4]

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.[4]

TransportsLabot

Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).

VēstureLabot

Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs.

1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. 1996. gadā satiksme tika slēgta.

1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības.[5] Kopš 1992. gada — pilsēta.

IedzīvotājiLabot

2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši.

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.
1935539[5]
19653 300[5]
20001 589[6]
20211 071[6]

Etniskā struktūraLabot

Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[6]
2000 1589 1484 (93%) 41 (3%) 17 (1%) 9 (1%) 17 (1%) 11 (1%) 10 (1%)
2021 1071 987 (92%) 29 (3%) 13 (1%) 6 (1%) 4 (0%) 5 (0%) 27 (3%)

Ievērojamas personībasLabot

Apskates objektiLabot

Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:

  • luterāņu un pareizticīgo baznīcas;
  • pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem;
  • pieminekli dzejniekam Auseklim;
  • pastaigu taku pa ūdensrožu audzētavu;
  • novadpētniecības muzeju.[7]

AttēliLabot

  • Pareizticīgo baznīca.

  • Ūdenstornis uz pilsētas robežas.

  • Luterāņu baznīca.

  • Bijusī dzelzceļa stacija.

  • Mūzikas un mākslas skola.

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  54. lpp.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 stat.gov.lv
  7. ↑ Aloja.lv Apskates objekti

Ārējās saitesLabot


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aloja&oldid=3611001"