Šis raksts ir par pilsētu. Par bijušo dzelzceļa staciju skatīt rakstu Aloja (stacija).

Aloja (IPA: [aluɔja]) ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 32 km no Limbažiem. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.

Aloja
Ale
Novada pilsēta
Alojas pilsētas dome
Alojas pilsētas dome
Karogs: Aloja
Karogs
Ģerbonis: Aloja
Ģerbonis
Aloja (Latvija)
Aloja
Aloja
Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E / 57.76667; 24.88722Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E / 57.76667; 24.88722
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Limbažu novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Allendorf
Administrācija
 • Alojas apvienības pārvaldes vadītājs Rihards Būda (p.i.)
Platība[1]
 • Kopējā 2,7 km2
 • sauszeme 2,6 km2
 • ūdens 0,0 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 1 077
 • blīvums 408,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4064
Mājaslapa www.aloja.lv
Aloja Vikikrātuvē

Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.[4]

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.[4]

Transports labot šo sadaļu

Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).

Nosaukums labot šo sadaļu

Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma Ale, kas bija sens lībiešu un latgaļu apdzīvoto zemju robežciems. Rīgas arhibīskapijā ietilpa 12 lieli Tālavas ciemi, un vienu no tiem pie līvu Metsepoles robežas sauca par Ali, tagadējo Aloju.[5]

Vēsture labot šo sadaļu

Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā Ungurpils muižas zemē.[6] Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle.

1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika.

1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības,[7] 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš 1992. gada — pilsēta.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935539—    
19591 184+119.7%
19701 357+14.6%
19791 565+15.3%
19891 565+0.0%
20001 589+1.5%
20101 375−13.5%
GadsIedz.±%
20111 352−1.7%
20121 346−0.4%
20131 333−1.0%
20141 305−2.1%
20151 295−0.8%
20161 234−4.7%
20171 199−2.8%
GadsIedz.±%
20181 197−0.2%
20191 171−2.2%
20201 149−1.9%
20211 111−3.3%
20221 084−2.4%

Etniskā struktūra labot šo sadaļu

Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[9]
2000 1589 1484 (93%) 41 (3%) 17 (1%) 9 (1%) 17 (1%) 11 (1%) 10 (1%)
2011 1231 1161 (94,3%) 25 (2,03%) 14 (1,14%) 9 (0,73%) 7 (0,57%) 4 (0,32%) 11 (0,89%)
2021 1071 987 (92%) 29 (3%) 13 (1%) 6 (1%) 4 (0%) 5 (0%) 27 (3%)

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Apskates objekti labot šo sadaļu

Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:

  • luterāņu un pareizticīgo baznīcas;
  • pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem;
  • pieminekli dzejniekam Auseklim;
  • pastaigu taku pa ūdensrožu audzētavu;
  • novadpētniecības muzeju.[10]
  • ēku Jūras ielā 16 ar jūgendstilam tuvām pildrežģa konstrukcijām otrajā stāvā.[6]

Attēli labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. «Aloja». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
  6. 6,0 6,1 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 54–57. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
  7. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  54. lpp.
  8. CSB
  9. stat.gov.lv
  10. Aloja.lv Apskates objekti

Ārējās saites labot šo sadaļu