Aloja

Šis raksts ir par pilsētu. Par bijušo dzelzceļa staciju skatīt rakstu Aloja (stacija).

Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 32 km no Limbažiem. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.

Aloja Ale
Novada pilsēta
Alojas pilsētas dome
Karogs Ģerbonis
Aloja
Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E
Valsts	Latvija
Novads	Limbažu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Allendorf
Administrācija
• Alojas apvienības pārvaldes vadītājs	Rihards Būda (p.i.)
Platība
• Kopējā	2,7 km2
• sauszeme	2,6 km2
• ūdens	0,0 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 077
• blīvums	408,0 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4064
Mājaslapa	www.aloja.lv
Aloja Vikikrātuvē

Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.

Ģeogrāfija

Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.

Transports

Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).

Nosaukums

Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma Ale, kas bija sens lībiešu un latgaļu apdzīvoto zemju robežciems. Rīgas arhibīskapijā ietilpa 12 lieli Tālavas ciemi, un vienu no tiem pie līvu Metsepoles robežas sauca par Ali, tagadējo Aloju.

Vēsture

Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā Ungurpils muižas zemē. Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle.

1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika.

1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības, 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš 1992. gada — pilsēta.

Iedzīvotāji

2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 539 —     1959 1 184 +119.7% 1970 1 357 +14.6% 1979 1 565 +15.3% 1989 1 565 +0.0% 2000 1 589 +1.5% 2010 1 375 −13.5%	Gads Iedz. ±% 2011 1 352 −1.7% 2012 1 346 −0.4% 2013 1 333 −1.0% 2014 1 305 −2.1% 2015 1 295 −0.8% 2016 1 234 −4.7% 2017 1 199 −2.8%	Gads Iedz. ±% 2018 1 197 −0.2% 2019 1 171 −2.2% 2020 1 149 −1.9% 2021 1 111 −3.3% 2022 1 084 −2.4%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Citi
2000	1589	1484 (93%)	41 (3%)	17 (1%)	9 (1%)	17 (1%)	11 (1%)	10 (1%)
2011	1231	1161 (94,3%)	25 (2,03%)	14 (1,14%)	9 (0,73%)	7 (0,57%)	4 (0,32%)	11 (0,89%)
2021	1071	987 (92%)	29 (3%)	13 (1%)	6 (1%)	4 (0%)	5 (0%)	27 (3%)

Ievērojamas personības

• Lauris Dzelzītis (1978) ir latviešu aktieris.

Apskates objekti

Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:

• luterāņu un pareizticīgo baznīcas;
• pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem;
• pieminekli dzejniekam Auseklim;
• pastaigu taku pa ūdensrožu audzētavu;
• novadpētniecības muzeju.
• ēku Jūras ielā 16 ar jūgendstilam tuvām pildrežģa konstrukcijām otrajā stāvā.

Attēli

• 

  Pareizticīgo baznīca.

• 

  Ūdenstornis uz pilsētas robežas.

• 

  Luterāņu baznīca.

• 

  Bijusī dzelzceļa stacija.

• 

  Mūzikas un mākslas skola.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aloja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Bijusī Alojas mājaslapa (līdz 2021)
• Aloja Limbažu novada mājaslapā