Vilces pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastiem, Dobeles novada Augstkalnes pagastu, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Žagares, Skaistģires un Satkūnu seņūnijām.

Vilces pagasts
Vilces pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Vilce
Kopējā platība:[1] 127,0 km2
 • Sauszeme: 124,7 km2
 • Ūdens: 2,4 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 422
Blīvums (2023): 11,4 iedz./km2
Izveidots: 1822. gadā
Mājaslapa: www.vilce.lv
Vilces pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes: Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Vilce pagasta teritorijā vēsturiski atradās Blankenfeldes muiža (Blankenfeld), Lielberķenes muiža (Groß-Berken, Ziedkalne), Mūrmuiža (Gemauerthof, Mūrmuiža), Vellnmuiža (Wellerhof, Ziedkalne), Vilces muiža (Wilzen, Vilce), Viņķelmuiža (Winkelhof).

Pagasts izveidojies 1590. gadā celtās Vilces Mūrmuižas (Gemauerthof) teritorijā. 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas notika Mūrmuižas kauja. Zviedrijas karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā uzvarēja uzbrūkošo Krievijas karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā. 1935. gadā Latvijas valdība Mūrmuižas kaujas vietā zviedriem atļāva izveidot pieminekli ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku". Svētes upes kreisajā krastā 1991. gadā uzstādīts piemineklis kritušo zviedru karavīru kapavietā.

Vilces muižas pagasts dibināts pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1822. gadā. 1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā izveidoja Vilces pagastu. 1893. gadā tam pievienoja bijušos Blankenfeldes, Mūrmuižas un Lielplatones muižu pagastus. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Vilces pagasta platība bija 86,7 km² un tajā dzīvoja 1871 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Ausmas un Vilces ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ausmas ciems ietilpis Elejas (1949-1956), Jelgavas (1956-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. Ausmas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Berķenes ciema kolhoza «Ziedkalne» teritoriju. 1956. gadā Ausmas ciemam pievienoja Abgunstes ciema kolhoza «Sarkanais karogs» un Vilces ciema «Zemgales komunists» teritoriju, bet kolhoza «Jaunais laiks» teritoriju pievienoja Vilces ciemam. 1963. gadā Ausmas ciemam pievienoja daļu likvidētā Vilces ciema teritorijas, 1974. gadā — Zaļenieku ciema kolhoza Pavasaris teritoriju, 1977. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Zaļenieku ciemu. 1989. gadā Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vilces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 550—    
19592 550+0.0%
19652 540−0.4%
GadsIedz.±%
19792 139−15.8%
19892 122−0.8%
20002 092−1.4%
GadsIedz.±%
20111 589−24.0%
20211 392−12.4%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vilce (pagasta centrs), Ziedkalne, Mūrmuiža, Bandenieki, Blankenfelde, Kalnrozes, Kapteines, Mazvilce.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP