Vikipēdija

Valmieras novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.

Valmieras novads
Valmieras novads karte 2021.png
Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija
Valmieras novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Valmiera
Kopējā platība:[1] 2 947,9 km2
 • Sauszeme: 2 833,1 km2
 • Ūdens: 114,8 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 50 799
Blīvums (2022): 17,9 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.valmierasnovads.lv
Valmieras novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījumsLabot

Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts un Zilākalna pagasts.

DabaLabot

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi.[3] Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.[3][4] Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.[4][5] Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.[3]

UpesLabot

Novads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:

ŪdenstilpesLabot

Lielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².[5]

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē.[5] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[5] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196765 129—    
197966 503+2.1%
GadsIedz.±%
198970 789+6.4%
200067 433−4.7%
GadsIedz.±%
201157 854−14.2%
202151 092−11.7%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[6][7]
1. Valmiera Pilsēta — 24 750
2. Rūjiena Pilsēta — 2799
3. Valmiermuiža Ciems Valmieras 2392
4. Seda Pilsēta — 1207
5. Mazsalaca Pilsēta — 1165
6. Strenči Pilsēta — 1062
7. Kocēni Ciems Kocēnu 949
8. Zilaiskalns Ciems Zilākalna 742
9. Naukšēni Ciems Naukšēnu 651
10. Rencēni Ciems Rencēnu 493
11. Matīši Ciems Matīšu 442
12. Mūrmuiža Ciems Kauguru 440

Nacionālais sastāvsLabot

Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[8]
Latvieši (43621)
  
 86.3%
Krievi (4550)
  
 9.0%
Baltkrievi (863)
  
 1.7%
Ukraiņi (442)
  
 0.9%
Poļi (352)
  
 0.7%
Cita un neizvēlēta (746)
  
 1.5%

PašvaldībaLabot

Pamatraksts: 2021. gada Valmieras novada domes vēlēšanas

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

  • Burtnieku ezera pļavas

  • Trikātas saieta nams “Depo”

  • Neļķu klintis pie Mazsalacas

  • Valmieras teātris

  • Valmieras pilsdrupas

  • Strenču slimnīcas saimnieciskās ēkas

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  614. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 249. lpp.
  6. ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  7. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  8. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valmieras_novads&oldid=3807503"