Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.
Valmieras novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Valmiera | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 947,9 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 833,1 km2 | |||||
• Ūdens: | 114,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 50 283 | |||||
Blīvums (2024): | 17,7 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) | |||||
Teritoriālās vienības: |
5 pilsētas un
26 pagasti: | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Valmieras novads Vikikrātuvē |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuValmieras novadā kopumā ietilpst 26 pagasti, 5 novada pilsētas un 1 valstspilsēta, kas ir sadalīti 7 apvienībās. Kā atsevišķš iedalījums tiek iedalīta Valmieras valstspilsēta:[3]
Apvienība | Centrs | apvienībā ietilpstošās vienības | iedzīvotāju skaits | platība, km2 |
---|---|---|---|---|
Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība | Brenguļi | Brenguļu pagasts, Kauguru pagasts, Trikātas pagasts | 3023 | 300,7 |
Burtnieku apvienība | Burtnieki | Matīšu pagasts, Vecates pagasts, Burtnieku pagasts, Rencēnu pagasts, Valmieras pagasts, Ēveles pagasts | 3964 | 702,6 |
Kocēnu apvienība | Kocēni | Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts, Zilākalna pagasts | 5758 | 498,9 |
Mazsalacas apvienība | Mazsalaca | Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts | 2806 | 417,4 |
Naukšēnu apvienība | Naukšēni | Ķoņu pagasts, Naukšēnu pagasts | 1559 | 280,7 |
Rūjienas apvienība | Rūjiena | Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Rūjienas pilsēta, Vilpulkas pagasts | 4564 | 352,8 |
Strenču apvienība | Strenči | Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Sedas pilsēta, Strenču pilsēta | 2810 | 375,5 |
Daba
labot šo sadaļuNovada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi.[4] Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.[4][5] Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.[5][6] Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.
Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.[4]
Upes
labot šo sadaļuNovads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:
- Gaujas baseins — Gauja, Abuls, Strenčupīte, Lisa, Nigra, Vija (robežupe ar Valkas novadu).
- Salacas baseins — Salaca, Seda, Rūja, Briede, Ramata, Iģe (robežupe ar Limbažu novadu).
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuLielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².[6]
Vēsture
labot šo sadaļuNovada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē.[6] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[6] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[7][8] |
---|---|---|---|---|
1. | Valmiera | Pilsēta | — | 24 750 |
2. | Rūjiena | Pilsēta | — | 2799 |
3. | Valmiermuiža | Ciems | Valmieras | 2392 |
4. | Seda | Pilsēta | — | 1207 |
5. | Mazsalaca | Pilsēta | — | 1165 |
6. | Strenči | Pilsēta | — | 1062 |
7. | Kocēni | Ciems | Kocēnu | 949 |
8. | Zilaiskalns | Ciems | Zilākalna | 742 |
9. | Naukšēni | Ciems | Naukšēnu | 651 |
10. | Rencēni | Ciems | Rencēnu | 493 |
11. | Matīši | Ciems | Matīšu | 442 |
12. | Mūrmuiža | Ciems | Kauguru | 440 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Johans Heinrihs Rozenplenters (Johann Heinrich Rosenplänter, 1798—1846), vācbaltiešu/igauņu literāts
- Johans Eduards Erdmanis (Johann Eduard Erdmann, 1805—1892), filozofs
- Jūlijs fon Ekards (Julius Albert Wilhelm von Eckardt, 1836—1908), žurnālists un diplomāts
- Georgs fon Petersens (Georg von Petersenn, 1849—1930), mūzikas teorētiķis
- Jānis Krodznieks (Jānis Krīgers, 1851—1924), vēsturnieks
- Konstantīns Pēkšēns (1859—1928), arhitekts
- Ādams Butuls (1860—1938), ārsts
- Jāzeps Vītols (1863—1948), komponists
- Ādams Alksnis (1864—1897), mākslinieks
- Kārlis Baltiņš (1873—1939), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
- Jānis Endzelīns (1873—1961) valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā
- Arturs Alberings (1877—1934), agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks
- Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963), diplomāts
- Francis Balodis (1882—1947), arheologs un eģiptologs
- Jānis Muncis (1886—1955), scenogrāfs un teātra režisors
- Pēteris Oliņš (1890—1962), diplomāts
- Gustavs Ērenpreiss (1891—1956), uzņēmējs
- Aleksandrs Mežciems (1891—1960), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks. Latvijas Universitātes Ķirurģijas klīnikas asistents
- Alfreds Jēkabs Bērziņš (1899—1977), politiķis un sabiedrisks darbinieks
- Jānis Daliņš (1904—1978), soļotājs
- Andrejs Kampe (1905—1942), diplomāts
- Jānis Dimza (1906—1941), vieglatlēts
- Aleksis Dreimanis (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs
- Velta Rūķe-Draviņa (1917—2003), valodniece un folkloriste
- Ruta Birgere (1924—2019), aktrise
- Visvaldis Lācis (1924—2020), politiķis un publicists
- Harijs Liepiņš (1927—1998), aktieris, Tautas skatuves mākslinieks
- Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un dejas pedagogs
- Andris Ārgalis (1944), politiķis
- Mihails Gruzdovs (1953), režisors
- Guntis Indriksons (1955), VDK virsnieks, uzņēmējs un futbola funkcionārs
- Arturs Maskats (1957), komponists
- Andris Piebalgs (1957), politiķis
- Ģirts Ķesteris (1964), aktieris
- Liene Šomase (1986), dziedātāja un mūziķe
- Māris Štrombergs (1987), BMX riteņbraucējs
- Oskars Melbārdis (1988), bobslejists
- Oskars Ķibermanis (1993), bobslejists
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Burtnieku ezera pļavas
-
Trikātas saieta nams “Depo”
-
Neļķu klintis pie Mazsalacas
-
Valmieras teātris
-
Valmieras pilsdrupas
-
Strenču slimnīcas saimnieciskās ēkas
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Apvienību pārvaldes». Valmieras novads (latviešu). Skatīts: 2024-11-28.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 614. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 249. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |