Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.
Valmieras novads | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Centrs: | Valmiera | |||
Kopējā platība:[1] | 2 947,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 2 833,1 km2 | |||
• Ūdens: | 114,8 km2 | |||
Iedzīvotāji (2022):[2] | 50 799 | |||
Blīvums (2022): | 17,9 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 2021. gadā | |||
Domes priekšsēdētājs: | Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) | |||
Teritoriālās vienības: |
5 pilsētas un
26 pagasti: | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
Teritoriālais iedalījumsLabot
Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts un Zilākalna pagasts.
DabaLabot
Novada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi.[3] Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.[3][4] Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.[4][5] Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.
Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.[3]
UpesLabot
Novads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:
- Gaujas baseins — Gauja, Abuls, Strenčupīte, Lisa, Nigra, Vija (robežupe ar Valkas novadu).
- Salacas baseins — Salaca, Seda, Rūja, Briede, Ramata, Iģe (robežupe ar Limbažu novadu).
ŪdenstilpesLabot
Lielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².[5]
VēstureLabot
Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē.[5] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[5] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[6][7] |
---|---|---|---|---|
1. | Valmiera | Pilsēta | — | 24 750 |
2. | Rūjiena | Pilsēta | — | 2799 |
3. | Valmiermuiža | Ciems | Valmieras | 2392 |
4. | Seda | Pilsēta | — | 1207 |
5. | Mazsalaca | Pilsēta | — | 1165 |
6. | Strenči | Pilsēta | — | 1062 |
7. | Kocēni | Ciems | Kocēnu | 949 |
8. | Zilaiskalns | Ciems | Zilākalna | 742 |
9. | Naukšēni | Ciems | Naukšēnu | 651 |
10. | Rencēni | Ciems | Rencēnu | 493 |
11. | Matīši | Ciems | Matīšu | 442 |
12. | Mūrmuiža | Ciems | Kauguru | 440 |
Nacionālais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 614. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 249. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |