Valmieras novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.

Valmieras novads
Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija
Valmieras novada karogs Valmieras novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Valmiera
Kopējā platība:[1] 2 947,9 km2
 • Sauszeme: 2 833,1 km2
 • Ūdens: 114,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 50 283
Blīvums (2024): 17,7 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Jānis Baiks(Valmierai un Vidzemei)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.valmierasnovads.lv
Valmieras novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Valmieras novadā kopumā ietilpst 26 pagasti, 5 novada pilsētas un 1 valstspilsēta, kas ir sadalīti 7 apvienībās. Kā atsevišķš iedalījums tiek iedalīta Valmieras valstspilsēta:[3]

Apvienība Centrs apvienībā ietilpstošās vienības iedzīvotāju skaits platība, km2
Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība Brenguļi Brenguļu pagasts, Kauguru pagasts, Trikātas pagasts 3023 300,7
Burtnieku apvienība Burtnieki Matīšu pagasts, Vecates pagasts, Burtnieku pagasts, Rencēnu pagasts, Valmieras pagasts, Ēveles pagasts 3964 702,6
Kocēnu apvienība Kocēni Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts, Zilākalna pagasts 5758 498,9
Mazsalacas apvienība Mazsalaca Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts 2806 417,4
Naukšēnu apvienība Naukšēni Ķoņu pagasts, Naukšēnu pagasts 1559 280,7
Rūjienas apvienība Rūjiena Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Rūjienas pilsēta, Vilpulkas pagasts 4564 352,8
Strenču apvienība Strenči Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Sedas pilsēta, Strenču pilsēta 2810 375,5

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi.[4] Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.[4][5] Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.[5][6] Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.[4]

Novads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:

Lielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².[6]

Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē.[6] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[6] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
193555 634—    
195957 037+0.10%
196765 129+1.67%
GadsIedz.±% g.p.
197966 503+0.17%
198970 789+0.63%
200067 433−0.44%
GadsIedz.±% g.p.
201157 854−1.38%
202151 092−1.24%

Lielākās apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[7][8]
1. Valmiera Pilsēta 24 750
2. Rūjiena Pilsēta 2799
3. Valmiermuiža Ciems Valmieras 2392
4. Seda Pilsēta 1207
5. Mazsalaca Pilsēta 1165
6. Strenči Pilsēta 1062
7. Kocēni Ciems Kocēnu 949
8. Zilaiskalns Ciems Zilākalna 742
9. Naukšēni Ciems Naukšēnu 651
10. Rencēni Ciems Rencēnu 493
11. Matīši Ciems Matīšu 442
12. Mūrmuiža Ciems Kauguru 440

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (43346)
  
85.6%
Krievi (4432)
  
8.7%
Baltkrievi (838)
  
1.7%
Ukraiņi (614)
  
1.2%
Poļi (334)
  
0.7%
Lietuvieši (218)
  
0.4%
Čigāni (157)
  
0.3%
Igauņi (54)
  
0.1%
Ebreji (2)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (664)
  
1.3%
Pamatraksts: Valmieras novada dome

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu