Kandava

pilsēta Tukuma novadā, Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Kandava (stacija).

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā. Tā atrodas 97 km no Rīgas un 28 km no Tukuma.[4] Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums Čužu purvs un sākas ūdenstūrisma maršruts pa Abavu. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.[4]

Kandava
Novada pilsēta
Tirgus laukums Kandavas centrā
Tirgus laukums Kandavas centrā
Karogs: Kandava
Karogs
Ģerbonis: Kandava
Ģerbonis
Kandava (Latvija)
Kandava
Kandava
Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°E / 57.03750; 22.77500Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°E / 57.03750; 22.77500
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Kandau
Platība[1]
 • Kopējā 9,5 km2
 • sauszeme 9,4 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 75 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 3 336
 • blīvums 355,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3120
Mājaslapa www.kandava.lv
Kandava Vikikrātuvē

VēstureLabot

Pamatraksts: Kandavas vēsture
 
Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gs. sākumā).

10.-13. gadsimtā Kandava atradās Vanemas zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt lībieši, bet vēlāk viņus izspieda kurši.

Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa vietējā atzara Livonijas ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.[4]

Pēc Livonijas sabrukuma Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra.

1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota.[4] 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja Krievijas impērijai, 1797. gadā iekļaujot to Kurzemes guberņā. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība.[4] 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad Tukuma rajonā (1960—2009). 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā Rīgas radiorūpnīcas atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1996. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam.

Nosaukuma cilmeLabot

Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas lībiešu valodā apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu kandave kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.[4]

IedzīvotājiLabot

 
Kandavas luterāņu baznīca

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1797439—    
1810300−31.7%
1858896+198.7%
1863982+9.6%
18811 520+54.8%
18971 843+21.2%
19142 300+24.8%
19201 055−54.1%
19301 628+54.3%
19351 718+5.5%
19411 581−8.0%
GadsIedz.±%
19593 553+124.7%
19704 250+19.6%
19794 495+5.8%
19894 631+3.0%
19974 003−13.6%
20003 809−4.8%
20043 816+0.2%
20104 247+11.3%
20114 232−0.4%
20124 202−0.7%
20134 211+0.2%
GadsIedz.±%
20144 148−1.5%
20154 073−1.8%
20164 029−1.1%
20173 954−1.9%
20183 831−3.1%
20193 763−1.8%
20203 711−1.4%
20213 657−1.5%
20223 550−2.9%

TautībasLabot

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni vācieši igauņi pārējie
1863 982 161 0 0 0 0 0 542 0 279 0 0
1881 1520 494 7 0 0 0 0 775 0 244 0 0
1925 1497 1279 15 0 nez. 5 1 85 nez. 95 1 16
1930 1628 1432 16 2 nez. 3 2 68 nez. 92 1 12
1935 1718 1487 13 0 nez. 3 1 68 nez. 124 1 21
1989 4631 4266 156 42 29 30 20 0 79 0 2 7
2011 3860 3608 77 31 17 23 20 nez. nez. nez. nez. 84


KultūraLabot

Pilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs,[5] Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.[6]

SportsLabot

Pilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.[7] Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava".[8] Populārākie sporta veidi novadā: basketbols, volejbols, vieglatlētika, kartings. Kandavas basketbola klubs spēlē LBL 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.[9]

TransportsLabot

7 km attālā Kandavas dzelzceļa stacija vairs netiek lietota pasažieru pārvadājumiem. Pilsētas galvenie autoceļi ir P130 Līgas-Kandava-Veģi, kas no Ventspils šosejas savieno Abavas ieleju ar Rīgu, Tukumu un Kuldīgu, un P109 Kandava-Saldus. Vietējas nozīmes ceļi no pilsētas ir V1445 Tukums-Jaunsāti-Kandava un V1433 Kandava-Mazsproģi.

TūrismsLabot

Tūristiem domātos aprakstos Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveices, t.i., Abavas senlejas vārtiem.[10]

Apskates objektiLabot

 
Kandavas mācītājmāja

AttēliLabot

Ievērojamas personībasLabot

Sadraudzības pilsētasLabot

2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (Charter of European Rural Communities) pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:[4]

AtsaucesLabot