Kandava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Kandava (stacija).
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā. Tā atrodas 97 km no Rīgas un 28 km no Tukuma.[4] Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums Čužu purvs un sākas ūdenstūrisma maršruts pa Abavu. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.[4]
Kandava | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Novada pilsēta | ||||||
| ||||||
| ||||||
Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°EKoordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°E | ||||||
Valsts | Latvija | |||||
Novads | Tukuma novads | |||||
Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | |||||
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Kandau | |||||
Platība[1] | ||||||
• Kopējā | 9,5 km2 | |||||
• sauszeme | 9,4 km2 | |||||
• ūdens | 0,1 km2 | |||||
Augstums | 75 m | |||||
Iedzīvotāji (2024)[2] | ||||||
• kopā | 3 276 | |||||
• blīvums | 349,3 iedz./km2 | |||||
Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |||||
Pasta indeksi | LV-3120 | |||||
Mājaslapa |
www | |||||
Kandava Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļu10.-13. gadsimtā Kandava atradās Vanemas zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt lībieši, bet vēlāk viņus izspieda kurši.
Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa vietējā atzara Livonijas ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.[4]
Pēc Livonijas sabrukuma Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra.
1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota.[4] 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja Krievijas Impērijai, 1797. gadā iekļaujot to Kurzemes guberņā. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība.[4] 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.
Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad Tukuma rajonā (1960—2009). 1950. gadā, apvienojot vairākus kolhozus, Kandavā izveidoja kolhozu "Abava". Kolhozs specializējās piena, gaļas un kartupeļu audzēšanā.[5] 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā Rīgas radiorūpnīcas atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1999. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam.
Nosaukuma cilme
labot šo sadaļuPilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas lībiešu valodā apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu kandave kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.[4]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tautības
labot šo sadaļugads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | čigāni | vācieši | igauņi | pārējie |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1863 | 982 | 161 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 542 | 0 | 279 | 0 | 0 |
1881 | 1520 | 494 | 7 | 0 | 0 | 0 | 0 | 775 | 0 | 244 | 0 | 0 |
1925 | 1497 | 1279 | 15 | 0 | nez. | 5 | 1 | 85 | nez. | 95 | 1 | 16 |
1930 | 1628 | 1432 | 16 | 2 | nez. | 3 | 2 | 68 | nez. | 92 | 1 | 12 |
1935 | 1718 | 1487 | 13 | 0 | nez. | 3 | 1 | 68 | nez. | 124 | 1 | 21 |
1989 | 4631 | 4266 | 156 | 42 | 29 | 30 | 20 | 0 | 79 | 0 | 2 | 7 |
2000 | 4392 | 4054 | 129 | 42 | 32 | 33 | 25 | nez. | nez. | nez. | nez. | 77 |
2011 | 3860 | 3608 | 77 | 31 | 17 | 23 | 20 | nez. | nez. | nez. | nez. | 84 |
2021 | 3383 | 3113 | 75 | 38 | 15 | 24 | 17 | nez. | nez. | nez. | nez. | 101 |
Kultūra
labot šo sadaļuPilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs,[6] Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.[7]
Sports
labot šo sadaļuPilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.[8] Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava".[9] Populārākie sporta veidi novadā: basketbols, volejbols, vieglatlētika, kartings. Kandavas basketbola klubs spēlē LBL 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.[10]
Transports
labot šo sadaļu7 km attālā Kandavas dzelzceļa stacija vairs netiek lietota pasažieru pārvadājumiem. Pilsētas galvenie autoceļi ir P130 Līgas-Kandava-Veģi, kas no Ventspils šosejas savieno Abavas ieleju ar Rīgu, Tukumu un Kuldīgu, un P109 Kandava-Saldus. Vietējas nozīmes ceļi no pilsētas ir V1445 Tukums-Jaunsāti-Kandava un V1433 Kandava-Mazsproģi.
Tūrisms
labot šo sadaļuTūristiem domātos aprakstos Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveices, t.i., Abavas senlejas vārtiem.[11]
Apskates objekti
labot šo sadaļu- Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)
- Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)
- Pulvertornis (17. gadsimts)
- Mēra kalniņš (1710)
- Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)
- Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)
- Sadraudzīgās biedrības nams (1907—1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28
- Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā
- Bijusī sinagoga (20. gadsimta sākums) Lielajā ielā 31
- Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)
Attēli
labot šo sadaļu-
Sabiles iela
-
Kandavas pilskalns
-
Kandavas pilsdrupas
-
Kandavas Pulvertornis
-
Pilsētas centrā
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Augusts Denfers (1785—1859), Krievijas pulkvedis un senators;
- Kārlis Mīlenbahs (1853—1916), latviešu valodnieks, mācījies Kandavas pagastskolā;
- Osvalds Kilpe (1862—1915), vācu psihologs;
- Alberts Grīns (1859—1906), vācbaltiešu mācītājs.
- Aleksandrs Bernevics (1859—1916), vācbaltiešu mācītājs;
- Miervaldis Ādamsons (1910—1946), vairāku armiju virsnieks un apakšvirsnieks;
- Armands Krauliņš (1939—2022), latviešu basketbola treneris.
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļu2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (Charter of European Rural Communities) pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Nacionālā enciklopēdija. Kandava
- ↑ Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija. Rīga : Apgāds Zinātne. 1967. 13. lpp.
- ↑ Kandava.lv. Kandavas kultūras un sporta centrs
- ↑ Kandava.lv. Kultūras iestādes
- ↑ «Kandavas kartodroms». kartodroms.lv. Skatīts: 2020. gada 29. jūlijs.
- ↑ Kandava.lv. Sporta iestādes
- ↑ Kandava.lv. Sports Kandavas novadā
- ↑ VisitKandava. Jauna pastāvīga izstāde "Kandava — vārti uz Kurzemes Šveici" Kārļa Veinberga fotogrāfijās
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kandava.