Krāslavas novads

Krāslavas novads
	Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
	Ģerbonis
Centrs:	Krāslava
Kopējā platība:	2288,9 km2
Iedzīvotāji (2021):	21 459
Blīvums:	12.1 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gunārs Upenieks (LZS)

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

DabaLabot

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).^[1]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.^[1]

UpesLabot

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

ŪdenstilpesLabot

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Ežezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².^[1]

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.^[2] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.^[1]

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[3]^[4]
1.	Krāslava	Pilsēta	-	8041
2.	Dagda	Pilsēta	-	1945
3.	Indra	Ciems	Indras	517
4.	Augstkalne	Ciems	Ūdrīšu	410
5.	Ezernieki	Ciems	Ezernieku	367
6.	Andrupene	Ciems	Andrupenes	276
7.	Šķaune	Ciems	Šķaunes	273
8.	Robežnieki	Ciems	Robežnieku	269
9.	Andzeļi	Ciems	Andzeļu	261
10.	Asūne	Ciems	Asūnes	240

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 403. lpp.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 140. lpp.
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

Ārējās saitesLabot

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arīLabot

[LPE-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 403. lpp.

[LME-2] Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 140. lpp.

[3] PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

[4] LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

[1]

[2]

[3]

[4]