Krāslavas novads

Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojas ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.

Krāslavas novads

Krāslavas novada karte.png


Karogs	Ģerbonis

Centrs:

Platība:

1078,4 km²

Iedzīvotāji (2010):

19 811^[1]

Blīvums:

18.4 iedz./km²

Izveidots:

2001. gadā

Domes priekšsēdētājs:

Gunārs Upenieks (ZZS)

Teritoriālās
vienības:

1 pilsēta un
11 pagasti

Mājaslapa:

www.kraslava.lv

Krāslavas novads Vikikrātuvē

DabaLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

Upes - Daugava, Olksna, Skaista, Solodka, Soļanka.

Ūdenstilpes - Balts, Drīdzis, Lielais Ažūksnis, Olksns, Skaists, Zirga ezers.

VēstureLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

Apdzīvotās vietasLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

Apdzīvotās vietas — Aušpūri, Baltica, Ceplīši, Gintauti, Gribuļi, Gribuļi, Izvalta, Kozindi, Krāslava, Krasnoļenka, Krīviņi, Krumpāni, Krumpāni, Lielie Kuseņi, Mazie Kuseņi, Miglāni, Naudīši, Pastari, Škeltova, Voiņi.

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[2]

Latvieši (7747)			45.1%
Krievi (3734)			21.7%
Baltkrievi (3409)			19.9%
Poļi (1326)			7.7%
Ukraiņi (223)			1.3%
Cita tautība (346)			2.0%
Nav izvēlēta (384)			2.2%

PašvaldībaLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

TautsaimniecībaLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

IzglītībaLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

SportsLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

KultūraLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

ReliģijaLabot

Šī sadaļa jāpapildina.

Ievērojami novadniekiLabot

Konstantīns Budkēvičs (1867-1923), Romas katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
Ineta Radeviča (1981), vieglatlēte

Ievērojamas vietasLabot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas novadā

Šī sadaļa jāpapildina.

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Oficiālā mājaslapa

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krāslavas_novads&oldid=3158197"