Krāslavas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads (2001—2021).

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Krāslavas novads
Krāslavas novads karte 2021.png
Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
Krāslavas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Krāslava
Kopējā platība: 2288,9 km2
Iedzīvotāji (2021): 21 459
Blīvums: 12.1 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Gunārs Upenieks (LZS)
Mājaslapa: kraslava.lv

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Krāslavas novads iedalās 24 pagastos un 2 pilsētās: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

DabaLabot

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).[1]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[1]

UpesLabot

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

ŪdenstilpesLabot

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Ežezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².[1]

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.[2] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.[1]

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[3][4]
1. Krāslava Pilsēta - 8041
2. Dagda Pilsēta - 1945
3. Indra Ciems Indras 517
4. Augstkalne Ciems Ūdrīšu 410
5. Ezernieki Ciems Ezernieku 367
6. Andrupene Ciems Andrupenes 276
7. Šķaune Ciems Šķaunes 273
8. Robežnieki Ciems Robežnieku 269
9. Andzeļi Ciems Andzeļu 261
10. Asūne Ciems Asūnes 240

Nacionālais sastāvsLabot

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[5]
Latvieši (10793)
  
52.0%
Krievi (4823)
  
23.2%
Baltkrievi (2987)
  
14.4%
Poļi (1154)
  
5.6%
Ukraiņi (236)
  
1.1%
Cita un neizvēlēta (771)
  
3.7%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot