Krāslavas novads

Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojas ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.

Krāslavas novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Krāslava
Platība:	1078,4 km2
Iedzīvotāji (2010):	19 811
Blīvums:	18.4 iedz./km2
Izveidots:	2001. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gunārs Upenieks (ZZS)
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 11 pagasti Aulejas pagasts Indras pagasts Izvaltas pagasts Kalniešu pagasts Kaplavas pagasts Kombuļu pagasts Krāslava Krāslavas pagasts Piedrujas pagasts Robežnieku pagasts Skaistas pagasts Ūdrīšu pagasts
Mājaslapa:	www.kraslava.lv
Krāslavas novads Vikikrātuvē

Daba

Upes - Daugava, Olksna, Skaista, Solodka, Soļanka.

Ūdenstilpes - Balts, Drīdzis, Lielais Ažūksnis, Olksns, Skaists, Zirga ezers.

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas — Aušpūri, Baltica, Ceplīši, Gintauti, Gribuļi, Gribuļi, Izvalta, Kozindi, Krāslava, Krasnoļenka, Krīviņi, Krumpāni, Krumpāni, Lielie Kuseņi, Mazie Kuseņi, Miglāni, Naudīši, Pastari, Škeltova, Voiņi.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (7747)			45.1%
Krievi (3734)			21.7%
Baltkrievi (3409)			19.9%
Poļi (1326)			7.7%
Ukraiņi (223)			1.3%
Cita tautība (346)			2.0%
Nav izvēlēta (384)			2.2%

Ievērojami novadnieki

• Konstantīns Budkēvičs (1867-1923), Romas katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
• Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
• Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
• Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
• Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
• Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
• Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
• Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
• Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
• Ineta Radeviča (1981), vieglatlēte

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa