Krāslavas novads
Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojas ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.
| Krāslavas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Krāslava | |||||
| Platība: | 1078,4 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2010): | 19 811[1] | |||||
| Blīvums: | 18.4 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2001. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Gunārs Upenieks (ZZS) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
11 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Krāslavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Satura rādītājs
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Upes - Daugava, Olksna, Skaista, Solodka, Soļanka.
Ūdenstilpes - Balts, Drīdzis, Lielais Ažūksnis, Olksns, Skaists, Zirga ezers.
VēstureLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas — Aušpūri, Baltica, Ceplīši, Gintauti, Gribuļi, Gribuļi, Izvalta, Kozindi, Krāslava, Krasnoļenka, Krīviņi, Krumpāni, Krumpāni, Lielie Kuseņi, Mazie Kuseņi, Miglāni, Naudīši, Pastari, Škeltova, Voiņi.
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
- Konstantīns Budkēvičs (1867-1923), Romas katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
- Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
- Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
- Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
- Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
- Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
- Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
- Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
- Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
- Ineta Radeviča (1981), vieglatlēte
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |