Pāles pagasts
Pāles pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Katvaru, Viļķenes, Salacgrīvas, Alojas un Brīvzemnieku pagastiem.
| Pāles pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Limbažu novads | |||
| Centrs: | Pāle | |||
| Kopējā platība:[1] | 146,2 km2 | |||
| • Sauszeme: | 142,6 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 594 | |||
| Blīvums (2024): | 4,2 iedz./km2 | |||
 Pāles pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuPagasts atrodas Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, Metsepoles līdzenuma ziemeļaustrumu malā. Augstākā vieta - 72,5 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes:
Purvi:
- pagasta ziemeļu daļā atrodas Niedrāju-Pilkas purva daļa (kopplatība 767 ha)
- Lielais Ērgļu purvs (578 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu1920. gada zemes reformas laikā Pāles muižu (Zepkül, Seppkull) 2039 ha kopplatībā sadalīja 120 vienībās, Ārciema muižu (Ahrtzeem, Erkull) 1814 ha kopplatībā 101 vienībā, Āsteres muižu (Poikern) 861 ha kopplatībā 50 vienībās, Šķirstiņu muižu (Napkul) 781 ha kopplatībā 46 vienībās, Drieliņu muižu (Dreeling, Badenhof) 713 ha kopplatībā 50 vienībās, Šucēnu muižu (Sutschen) 487 ha kopplatībā 31 vienībā.[4]
Pāles pagasta platība 1935. gadā bija 174,6 km², iedzīvotāju skaits — 3096. 1945. gadā pagastā izveidoja Ārciema, Āsteres un Pāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ārciema ciemam pievienoja Pāles ciemu, 1977. gadā - daļu no Katvaru un Salacas ciemu teritorijām. 1990. gadā Ārciema ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Pāles pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Pāle (pagasta centrs), Ārciems un Būdele.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Pauls Kalniņš (1886—1955), ķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors;
- Indriķis Jurko (1893—1971), latviešu virsnieks. Karoja Pirmajā pasaules karā, Latvijas brīvības cīņās un Otrajā pasaules karā;
- Hermanis Matsons (1896—1938), padomju iekšlietu dienestu darbinieks, Baltkrievijas PSR Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs;
- Osvalds Nodevs (1896—1938), latviešu skolotājs, padomju iekšlietu dienestu darbinieks, Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs
Saimniecība
labot šo sadaļu
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 30 441. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |