Ādažu novads
Ādažu novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos, Gaujas lejtecē, netālu no Rīgas. Robežojas ar Saulkrastu novadu ziemeļos, Sējas novadu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Inčukalna novadu austrumos, Garkalnes novadu dienvidos un Carnikavas novadu rietumos.
| Ādažu novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ādaži | |||||
| Platība: | 162,9[1] km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2017): | 11199[2] | |||||
| Blīvums: | 61.8 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2006. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs (2013): | Māris Sprindžuks (RA) | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Ādažu novads Vikikrātuvē
| ||||||
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
VēstureLabot
1298. gada 29. jūnijā pie Bukultu pils noritēja Ādažu kauja starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto Lietuvas dižkunigaiti Vīteni un Vācu ordeni Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (latīņu: Bertoldus Bruhave, vācu: von Brühaven) vadībā. 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka[3] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža (Bonaventura) 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.[4]
1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par Ādažu novadu.[7]
Apdzīvotās vietasLabot
Ādažu novada centrs ir Ādažu lielciems. Pēc iedzīvotāju skaita 2012. gadā tas bija lielākais ciems novadā ar 5695 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Kadaga (1997 iedz.).
Kopumā novadā atrodas 12 ciemi[7] (3 lielciemi, 2 vidējciemi un 1 mazciems un 6 skrajciemi)[8], kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "Rīga—Ainaži" (Baltezers, Ādaži un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi (Birznieki, Eimuri un Stapriņi). Alderu ciemu no tuvāk esošā Ādažiem atdala Gaujas–Baltezera kanāls. Ataru ciems atrodas Ādažu novada rietumu daļā. Iļķene un Āņi atrodas Ādažu novada austrumu pusē un tos vieno no otra atdala Gaujas upe. Netāli no Iļķenes un Āņiem atrodas Garkalne.[9]
Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas novada centrālajā un dienvidu daļā. Ādaži ir Pierīgas vietējais apdzīvojuma centrs, savukārt pārējie ciemi ir noteikti kā novada vietējie attīstības centri[9].
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
- Baltazars fon Bergmanis (1736—1789), jurists, Apgaismības darbinieks
- Gustavs fon Bergmanis (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs
- Liborijs fon Bergmanis (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks
- Fēlikss Cielēns (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks
- Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2017. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2017. gada 1. janvārī.
- ↑ http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ 7,0 7,1 Ādažu novada pašvaldības nolikums
- ↑ «LĢIA Vietvārdu datubāze».
- ↑ 9,0 9,1 Ādažu novada dome. «Ādažu novada attīstības programma (2011-2017)», 2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |