Talsu novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Talsu novads (2009—2021).

Talsu novads (lībiešu: Tālsa mōgõn)[3] ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Talsu novads, Dundagas novads, Mērsraga novads un Rojas novads. Robežojas rietumos ar Ventspils novadu, dienvidrietumos ar Kuldīgas novadu un dienvidos ar Tukuma novadu. Novada centrs ir Talsu pilsēta.

Talsu novads
Talsu novads no 2021. gada 1. jūlija Talsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Talsu novada karogs Talsu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Talsi
Kopējā platība:[1] 2 750,8 km2
 • Sauszeme: 2 674,3 km2
 • Ūdens: 76,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 34 895
Blīvums (2023): 13,0 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andis Āboliņš(LZP)
Mājaslapa: talsunovads.lv
Talsu novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas (2009. gadā) pastāvējušā Talsu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Daba labot šo sadaļu

Novads izvietojies Kurzemes pussalas ziemeļu daļā; tā ziemeļu krastu apskalo Baltijas jūras Irbes šaurums, austrumu — Rīgas līcis. Baltijas jūru no Rīgas līča atdala Kolkasrags — Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts. Novada austrumos, uz ziemeļiem no Mērsraga ciema, atrodas Mērsrags — otrs lielākais un izteiktākais zemesrags aiz Kolkasraga Latvijā.[4] Gar jūras piekrasti novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā stiepjas Piejūras zemiene — smilšains seno jūru abrāzijas un akumulācijas līdzenums, kuru iedala Irves līdzenumā novada ziemeļos un Engures līdzenumā austrumos. Novada vidusdaļu aizņem Austrumkursas augstiene, kas sadalās Dundagas pacēlumā (ziemeļos) un Vanemas pauguraines Talsu paugurmasīvā (dienvidos). Pacēlumu un paugurmasīvu novada centrālajā daļā atdala Rojas ieplaka. Dundagas pacēluma ziemeļu robežu veido Baltijas ledus ezera stāvkrasts — Šlīteres Zilie kalni (75 m vjl.). Talsu paugurmasīva augstākā virsotne Kamparkalns (175 m vjl.) ir arī novada augstākais reljefa punkts. Novada rietumu daļa atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa aiz Abavas senlejas — Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines lēzenā ziemeļu nogāzē.[5]

Novada teritorijas ģeoloģiskais griezums veidojas no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas.

Pamatklintāju veido arhaja un proterozoja ieži: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumiežu sega sastāv no 1250—1750 m biezas dažāda vecuma slāņkopas. To galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieži. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.

Augsnes augstieņu apvidos g.k. vidēji un vāji podzolētās (mežos arī stipri podzolētās) uz morēnu smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, zemienēs pārsvarā velēngleja, velēnu podzolētās gleja un purvu, piekrastē tipiski podzolētās uz smilts cilmiežiem. Meži aizņem vairāk nekā pusi no novada teritorijas, rietumdaļā daudz purvu (kopumā purvi aizņem ap 7% novada).[6]

Derīgie izrakteņi labot šo sadaļu

Novadā galvenokārt ir smilts, smilts—grants un kūdras resursi. Sastopami arī saldūdens kaļķu, dolomīta un māla krājumi, nedaudz šūnakmens, smilšmāls un laukakmeņu.

Smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi atrodas galvenokārt kvartāra fluvioglaciālajos nogulumos, kas veido paugurus un un paugurainus masīvus. Lībagu apkārtnē izpētīti krājumi ap 100 miljoniem m3.[6]

Smilts atradne silikātizstrādājumiem novadā — Rendas atradne pie Kuldīgas novada robežas.

Nelielā daudzumā novadā sastopami arī saldūdens kaļķieži. Izpētītas atradnes atrodas Strazdes un Virbu pagastos, pa vienai atradnei arī Laidzes, Lībagu un Valdgales pagastos. Kaļķiežu atradnes veido ezeru un avotu nogulumi, tie pārsvarā ir irdeni un labi noder skābo augšņu ielabošanai. Esošās atradnes netiek ekspluatētas.

Novada rietumu daļā atrodas vairākas izpētītas māla atradnes, kas pēc izcelsmes saistītas ar limnoglaciālajiem kvartāra nogulumiem. Apzināti ir krājumi Īves un Valdgales pagastos, māls sastopams arī Lubes pagastā.

Valdgales pagastā konstatēta viena atradne ar urāna rūdas klātbūtni, tā atrodas Gaujas svītas smilšakmeņos 65—78 m dziļumā.

Tikai neliela daļa zemes dzīļu resursu tiek intensīvi izmantota. Smilts—grants karjers «Kurzeme» Laucienes pagastā ir valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne.

Klimats labot šo sadaļu

Teritorija iedalās trīs klimatiskajos reģionos: piekrastes, Kurzemes līdzenumu un Kurzemes augstieņu. Nokrišņu daudzums 550 — 700 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra -3 — -4 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā.[6]

Upes labot šo sadaļu

Novads atrodas Ventas un vairāku piekrastes upju baseinos. Lielākās upes: īsā posmā Abava ar pieteku Virbupi, Roja, Stendes augštece ar Silupi, Vidusupe, Šķēde, Dursupe, Dzedrupe, Pāce, Melnsilupe, Pilsupe.[6] Piekrastes ciemos dažādos laika periodos un apjomā ir ierīkoti grāvju tīkli, no kuriem daudzi ir aizbiruši, aizauguši un nepilda savas funkcijas. Vairākās vietās ciemu teritorijās nefunkcionē noteces uz jūru, jo daudzu gadu laikā tās aizpūstas ar smiltīm, un to vietās izveidojušās priekškāpas.

Ūdenstilpes labot šo sadaļu

Lieli ezeri novadā ietilpst tikai daļēji — Engures ezera ziemeļdaļa un Usmas ezera ziemeļaustrumu daļa. No citiem ezeriem ievērojamākie ir Sasmakas, Spāres, Laidzes, Gulbju, Pāces, Plunču, Lubezers un Mordangas ezeri.[6]

Vēsture labot šo sadaļu

Purciema apmetnē Pilsupes krastos apdzīvotība noteikta kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Akmens laikmeta apmetnes zināmas arī Tojātos un citur. 9.-10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt lībieši, dienviddaļā jaukti ar kuršiem. Uz 13. gadsimtu kurši no rietumiem un dienvidiem bija iespiedušies dziļāk novadā, izveidojot jaukti apdzīvotu Vanemas zemi. Novada dienvidi, iespējams, ietilpuši kuršu Bandavas zemē. 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Talsu novada dienvidu daļa nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet ziemeļu vispirms Rīgas bīskapijā, tad Rīgas domkapitula pārziņā, pēc vēl dažām īpašnieku maiņām kopš 1434. gada — Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Teritorijas attīstību pārtrauca Otrais Ziemeļu karš (1655—1661) un tam sekojošais mēris. Apvidus tika stipri nopostīts, nopostīta arī Talsu ordeņa pils, saimniecība panīka. Sekojošais Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) nesa vēl lielākus postījumus; Talsos 1710. gadā bija palikuši tikai 10 iedzīvotāji. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu — izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija. 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

2021. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots jaunais Talsu novads, apvienojot Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadus.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193544 746—    
195950 563+13.0%
196750 025−1.1%
GadsIedz.±%
197049 375−1.3%
197948 916−0.9%
198950 041+2.3%
GadsIedz.±%
200049 227−1.6%
201141 057−16.6%
202135 433−13.7%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Talsi Pilsēta 9571
2. Roja Ciems Rojas 2140
3. Stende Pilsēta 1652
4. Sabile Pilsēta 1471
5. Dundaga Ciems Dundagas 1400
6. Mērsrags Ciems Mērsraga 1332
7. Valdemārpils Pilsēta 1269
8. Lauciene Ciems Laucienes 727
9. Pastende Ciems Ģibuļu 681
10. Kolka Ciems Kolkas 640
11. Laidze Ciems Laidzes 547[10]
12. Vandzene Ciems Vandzenes 535

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Talsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[11]
Latvieši (32397)
  
92.8%
Krievi (1004)
  
2.9%
Ukraiņi (275)
  
0.8%
Čigāni (235)
  
0.7%
Baltkrievi (219)
  
0.6%
Poļi (175)
  
0.5%
Lietuvieši (161)
  
0.5%
Igauņi (24)
  
0.1%
Ebreji (4)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (401)
  
1.1%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Partijas Balsu skaits % Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 1980 21,83 4
Mēs - Talsiem un novadam 1689 18,62 4
Jaunā Vienotība 1471 16,22 3
Talsu novada attīstībai, Latvijas attīstībai 1450 15,99 3
Latvijas Zaļā partija 953 10,51 2
Latvijas Zemnieku savienība 799 8,81 2

Talsu novadā ir izveidotas 20 pilsētu un pagastu pārvaldes:[12]

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Zanda Ozola-Balode. «Talsu novada nosaukums tagad arī lībiešu valodā; šādi uzraksti būs vismaz 14 piekrastes ciemos». Lsm.lv, 2023-01-27. Skatīts: 2023-07-20.
  4. Mērsrags, Latvijas daba, 3. sējums. Izdevniecība „Latvijas enciklopēdija”, Rīga, 1995.
  5. Talsu rajons, Latvijas padomju enciklopēdija, 9. sējums, 493, 494 lpp. Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1987.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  480. lpp.
  7. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
  8. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  9. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  10. 2019. gadā.
  11. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
  12. «Par Talsu novadu». Talsu novads (lv-LV). Skatīts: 2022-09-09.