Ciems (administratīva vienība)

administratīvā iedalījuma vienība
Šis raksts ir par administratīvi-teritoriālā iedalījuma vienību. Par citām jēdziena ciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ciems, oficiāli ciema padome, bija 2. pakāpes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Latvijā laika posmā no 1945. līdz 1991. gadam. Analoģiskas administratīvas struktūras (krievu: сельсовет) pastāvēja citās PSRS republikās, bet dažviet ar šādu nosaukumu tās pastāv joprojām.

Ciemu padomes kā Padomju varas pirmā līmeņa struktūras tika iedibinātas KPFSR 1918. gada konstitūcijā. Latvijā ciemu padomes tika izveidotas 1945. gadā kā no pagastiem neatkarīgas Komunistiskās partijas pirmorganizāciju šūniņas. Parasti vienā pagastā izveidoja vairākas ciemu padomes. Pēc apriņķu un pagastu likvidācijas 1949. gadā ciemu padomes pārņēma zemākā līmeņa administratīvās funkcijas laukos. Ciemu padomes tika apvienotas, par pamatu ņemot veidojošos kolhozu sistēmu, tādēļ lielākajā daļā gadījumu to teritoriju robežas nesakrita ar vecajām pagastu robežām. No 1984. gada ciemu padomes latviski oficiāli tika pārdēvētas par ciemiem. 1990. gada 5. martā, līdz ar Latvijas PSR Augstākā Padomes lēmuma "Par tautas pašvaldības sistēmas izveidošanu" stāšanās spēkā, visi ciemi tika pārdēvēti par pagastiem.[1]

  • Latvijas ciemi. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Rīga 2007 ISBN 9984-28-484-0