Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Ērgļu un Vestienas pagastiem, Aizkraukles novada Vietalvas un Iršu pagastu un Ogres novada Meņģeles un Mazozolu pagastiem. Kopš 2021. gada Madonas novadā.
| Sausnējas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Sidrabiņi |
| Kopējā platība:[1] | 117,0 km2 |
| • Sauszeme: | 114,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 426 |
| Blīvums (2023): | 3,7 iedz./km2 |
 Sausnējas pagasts Vikikrātuvē
| |
Cauri pagastam iet divi 1. šķiras valsts autoceļi: Pļaviņas-Ērgļi (P78) un Koknese-Ērgļi (P79).
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Pērse, Ogre, Veseta, Šukumupe, Sumulda un Aronīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Stirnezers (68 ha), Zosins (19,6 ha), Ilzins (21,6 ha) un Bļodonis (5,1 ha).
Vēsture labot šo sadaļu
13. gadsimtā šī teritorija piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada (latīņu: castrum Negeste), netālu no robežas ar Kokneses valsti. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā Negestes pilsnovads tika ordenim,[4] bet 1213. gadā to piešķīra bīskapam un līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam tas kā Bērzaunes pilsnovada rietumu daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Arhibīskapi 14. gadsimtā Ogres upes kreisajā krastā uzcēla Baltavas pili. Pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota Pārdaugavas hercogistei.
Vidzemes guberņas laikā tagadējā Sausnējas pagasta teritorija ietilpa Cēsu apriņķa Kalsnavas—Vietalvas draudzes novadā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās Sausnējas muiža (vācu: Saussen, Szaußen) ar Namniekkalna pusmuižu (Nammekaln), ko pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 57 vienībās 2480 ha kopplatībā.[5]
1935. gadā Sausnējas pagasta platība bija 42 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Sausnējas ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, izveidoja no jauna. 1954. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Vesetas ciemu, kuru gan 1968. gadā atdalīja un pievienoja Vestienas ciemam. 1975. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Liepkalnes ciemu, 1977. gadā - daļu Mazozolu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2006. gadā Sausnējas pagasts, apvienojoties ar Ērgļu un Jumurdas pagastiem, izveidoja Ērgļu novadu. 2021. gadā Ērgļu novadu iekļāva Madonas novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
- Sestukalna astronomisko novērojumu punkts.[7] 216,5 metrus augstajā Ziestu kalnā netālu no Ērgļu-Kokneses ceļa atrodas Strūves meridiāna loka ģeodēziskais punkts “Sestukalns”, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Piķa purva senkapi (Krievu sala)
- Vecpriekšēnu senkapi
- Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns)
- Skudru pilskalns - kulta vieta
- Jākaiņu senkapi
- Liepkalnes baznīcas senkapi
- Baltavas viduslaiku pils
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas: Sidrabiņi (pagasta centrs), Sausnēja un Liepkalne.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jānis Zālītis (1874—1919), latviešu sabiedriskais darbinieks, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
- Gunārs Placēns (1927) ir latviešu aktieris.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni[novecojusi saite]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37821-37822. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |