Sesavas pagasts
Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Elejas, Platones un Vircavas pagastiem, Bauskas novada Viesturu un Svitenes pagastiem, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Satkūnu, Saugelauku un Krjuku seņūnijām. Pagasta padome atrodas Sesavā.
| Sesavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Jelgavas novads | |||
| Centrs: | Sesava | |||
| Kopējā platība:[1] | 98,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 97,7 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 395 | |||
| Blīvums (2022): | 14,3 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Sesavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
Upes: Audruve, Jodupe, Liepars, Melnupīte, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele, Vircava.
VēstureLabot
Mūsdienu Sesavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērvircavas muiža (Behrs-Würzau, Bērvircava), Galamuiža (Endenhof, Galamuiža), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau, Lielsesava), Liepas muiža (Lindenfeld), Pridiķa muiža (Friedrichshof), Skursteņu muiža (Schorstädt, Skursteņi), Vidusmuiža (Mittelhof, Vidusmuiža).
Sesavas pagasts kā administratīva teritorija izveidojās 18. gadsimta beigās, pirmā pagastvalde ievēlēta 1865. gadā. Ap 1880. gadu Sesavas pagastam pievienoja Jostenes un Galamuižas pagastus. Līdz 20. gadsimta sākumam pagastā atradās Gala muiža (Endenhof), Vidus muiža (Mittelhof), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau), Mazsesavas muiža (Klein-Sessau), Jostenes kroņa muiža (Jostan) un Mežvidmuiža. Pēc 1920. gada zemes reformas Gala muižu sadalīja 29 vienībās 358 ha kopplatībā, Vidus muižu 21 vienībā 288 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Sesavas pagasta platība bija 92,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lielsesavas un Sesavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Sesavas ciemam pievienoja Eglāju ciemu, bet kolhoza "Līgo" teritoriju pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1956. gadā padomju saimniecības "Vidukļi" teritoriju pievienoja Lielvircavas ciemam. 1963. gadā Sesavas ciemam pievienoja Lielsesavas ciemu, 1974. gadā daļu Elejas lauku teritorijas un daļu Vircavas ciema, 1977. gadā - vēl daļu Elejas lauku teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Apdzīvotās vietas: Bajāri, Bērvircava, Buķi, Galamuiža, Klāvi, Lielsesava, Pīlādži, Sarmas, Sesava, Skursteņi, Vidusmuiža.
Ievērojamas personībasLabot
- Vensku Edvarts (1855—1897), dzejnieks un žurnālists
- Pauls Tiltiņš (Pols Armāns, 1903—1943), Sarkanās Armijas tankists, Padomju Savienības Varonis
- Ludvigs Bolšteins (1888–1940), latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940.gadam
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Kultūras pasākumi notiek Sesavas tautas namā, darbojas Sesavas pamatskola.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38410-38411. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |