Dobeles novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.

Dobeles novads
Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Dobele
Kopējā platība:	1 629,3 km2
• Sauszeme:	1 587,3 km2
• Ūdens:	42,1 km2
Iedzīvotāji (2023):	27 829
Blīvums (2023):	17,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Ivars Gorskis (LZS)
Mājaslapa:	dobele.lv
Dobeles novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Dobeles novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

Daba

Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.

Upes

• Lielupes baseina: Svēte ar pietekām (Tērvete, Auce, Bērze), Pienava
• Ventas baseina: Vadakste

Ūdenstilpes

18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².

Vēsture

Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 35 587 —     1959 42 669 +19.9% 1970 42 692 +0.1%	Gads Iedz. ±% 1979 43 076 +0.9% 1989 44 391 +3.1% 2000 40 246 −9.3%	Gads Iedz. ±% 2011 33 248 −17.4% 2021 28 517 −14.2%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Dobele	Pilsēta	-	9277
2.	Auce	Pilsēta	-	2407
3.	Bēne	Ciems	Bēnes	1203
4.	Gardene	Ciems	Auru	1149
5.	Jaunbērze	Ciems	Jaunbērzes	618
6.	Miltiņi	Ciems	Bērzes	497
7.	Augstkalne	Ciems	Augstkalnes	478
8.	Kroņauce	Ciems	Tērvetes	471
9.	Vecauce	Ciems	Vecauces	433
10.	Kaķenieki	Ciems	Annenieku	427

Nacionālais sastāvs

Dobeles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (21505)			77.3%
Krievi (2756)			9.9%
Lietuvieši (1126)			4.0%
Baltkrievi (993)			3.6%
Ukraiņi (552)			2.0%
Poļi (322)			1.2%
Čigāni (185)			0.7%
Igauņi (17)			0.1%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (370)			1.3%