Dobeles novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.

Dobeles novads
Dobeles novads karte 2021.png
Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
Dobeles novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Dobele
Kopējā platība: 1629,4 km2
Iedzīvotāji (2021): 28 517
Blīvums: 17.5 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Ivars Gorskis(LZS)
Mājaslapa: dobele.lv

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

DabaLabot

Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).[1]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.[1][2]

UpesLabot

ŪdenstilpesLabot

18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².[1]

VēstureLabot

Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.[1]

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[3][4]
1. Dobele Pilsēta - 9277
2. Auce Pilsēta - 2407
3. Bēne Ciems Bēnes 1203
4. Gardene Ciems Auru 1149
5. Jaunbērze Ciems Jaunbērzes 618
6. Miltiņi Ciems Bērzes 497
7. Augstkalne Ciems Augstkalnes 478
8. Kroņauce Ciems Tērvetes 471
9. Vecauce Ciems Vecauces 433
10. Kaķenieki Ciems Annenieku 427

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot