Dobeles novads

Dobeles novads
	Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Dobele
Kopējā platība:	1 629,3 km2
• Sauszeme:	1 587,3 km2
• Ūdens:	42,1 km2
Iedzīvotāji (2022):	27 993
Blīvums (2022):	17,6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Ivars Gorskis (LZS)
Mājaslapa:	dobele.lv

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Dobeles novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

DabaLabot

Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).^[3]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.^[3]^[4]

UpesLabot

Lielupes baseina: Svēte ar pietekām (Tērvete, Auce, Bērze), Pienava
Ventas baseina: Vadakste

ŪdenstilpesLabot

18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².^[3]

VēstureLabot

Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.^[3]

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	35 587	—
1959	42 669	+19.9%
1970	42 692	+0.1%

Gads	Iedz.	±%
1979	43 076	+0.9%
1989	44 391	+3.1%
2000	40 246	−9.3%

Gads	Iedz.	±%
2011	33 248	−17.4%
2021	28 517	−14.2%

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[5]^[6]
1.	Dobele	Pilsēta	-	9277
2.	Auce	Pilsēta	-	2407
3.	Bēne	Ciems	Bēnes	1203
4.	Gardene	Ciems	Auru	1149
5.	Jaunbērze	Ciems	Jaunbērzes	618
6.	Miltiņi	Ciems	Bērzes	497
7.	Augstkalne	Ciems	Augstkalnes	478
8.	Kroņauce	Ciems	Tērvetes	471
9.	Vecauce	Ciems	Vecauces	433
10.	Kaķenieki	Ciems	Annenieku	427

Nacionālais sastāvsLabot

Dobeles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (21719)			77.6%
Krievi (2862)			10.2%
Lietuvieši (1163)			4.2%
Baltkrievi (1006)			3.6%
Ukraiņi (396)			1.4%
Poļi (326)			1.2%
Cita un neizvēlēta (521)			1.9%

PašvaldībaLabot

Pamatraksts: 2021. gada Dobeles novada domes vēlēšanas

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 622. lpp.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 395. lpp.
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.

Ārējās saitesLabot

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arīLabot

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[LPE-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 622. lpp.

[LME-4] Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 395. lpp.

[5] PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

[6] LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

[7] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]