Dobeles novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.

Dobeles novads
Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
Dobeles novada karogs Dobeles novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Dobele
Kopējā platība:[1] 1 629,3 km2
 • Sauszeme: 1 587,3 km2
 • Ūdens: 42,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 27 474
Blīvums (2024): 17,3 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Ivars Gorskis(LZS)
Mājaslapa: dobele.lv
Dobeles novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Dobeles novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

Lielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).[3]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.[3][4]

18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².[3]

Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.[3]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193535 587—    
195942 669+19.9%
197042 692+0.1%
GadsIedz.±%
197943 076+0.9%
198944 391+3.1%
200040 246−9.3%
GadsIedz.±%
201133 248−17.4%
202128 517−14.2%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][6]
1. Dobele Pilsēta - 9277
2. Auce Pilsēta - 2407
3. Bēne Ciems Bēnes 1203
4. Gardene Ciems Auru 1149
5. Jaunbērze Ciems Jaunbērzes 618
6. Miltiņi Ciems Bērzes 497
7. Augstkalne Ciems Augstkalnes 478
8. Kroņauce Ciems Tērvetes 471
9. Vecauce Ciems Vecauces 433
10. Kaķenieki Ciems Annenieku 427

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Dobeles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (21505)
  
77.3%
Krievi (2756)
  
9.9%
Lietuvieši (1126)
  
4.0%
Baltkrievi (993)
  
3.6%
Ukraiņi (552)
  
2.0%
Poļi (322)
  
1.2%
Čigāni (185)
  
0.7%
Igauņi (17)
  
0.1%
Ebreji (3)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (370)
  
1.3%

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu