Gulbenes novads

administratīva vienība

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības.

Gulbenes novads
Gulbenes novads karte 2021.png
Gulbenes novads Gulbenes novads
Gulbenes novada karogs Gulbenes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Gulbene
Kopējā platība:[2] 1 872,2 km2
 • Sauszeme: 1 827,3 km2
 • Ūdens: 44,9 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 19 619
Blīvums: 10,7 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Normunds Audzišs(ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.gulbene.lv
Gulbenes novads Vikikrātuvē

Novada teritorijas kopplatība ir 187 608 ha jeb 1876 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

DabaLabot

VēstureLabot

Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Iespējams, ka Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.[5] No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas pēc iedzīvotāju skaita 2021. gadā: Gulbene (7342), Litene (663), Lizums (577), Stāķi (483), Ranka (461), Lejasciems (460), Jaungulbene (440), Šķieneri (352).

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[6]
Latvieši (19609)
  
86.6%
Krievi (2086)
  
9.2%
Cita tautība (941)
  
4.2%

PašvaldībaLabot

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 17 deputātus no 4 partiju kandidātu sakarstiem.[7]

Frakcija Mandātu skaits
Zaļo un Zemnieku savienība 6
Reģionu alianse 4
Vienotība 4
Atmoda 3

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot