Gulbenes novads

Gulbenes novads
	Gulbenes novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Gulbene
Kopējā platība:	1 872,2 km2
• Sauszeme:	1 827,3 km2
• Ūdens:	44,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	18 740
Blīvums (2024):	10,3 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andis Caunītis (LRA)
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta un; 13 pagasti:
Mājaslapa:	www.gulbene.lv
	Gulbenes novads Vikikrātuvē

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes un Smiltenes novadiem, austrumos ar Balvu novadu, dienvidos ar Madonas novadu un rietumos ar Cēsu novadu.

Novada teritorijas kopplatība ir 187 220 ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

Daba

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas Vidusgaujas ieplaka, rietumos — Vidzemes Centrālā augstiene ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m vjl (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m (Beļavas pilskalns 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni),^[5] dienvidaustrumos Lubāna līdzenums. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra (Lielais Mārku purvs).^[6]

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.^[6]

Lielākās upes

Daugavas baseina: Pededze, Liede.
Gaujas baseina: Gauja, Tirza.

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri — Ludza ezers (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).^[6]

Vēsture

13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa Tālavas un Atzeles zemēs.^[6] Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Pēc vienas hipotēzes, Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.^[7]

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Teritoriālais iedalījums

Gulbenes novadu veido 1 pilsēta un 13 pagasti: Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts, Tirzas pagasts.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	31 514	—
1959	31 936	+0.06%
1967	30 565	−0.55%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	31 031	+0.51%
1979	29 797	−0.45%
1989	29 930	+0.04%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	27 983	−0.61%
2011	22 794	−1.85%
2021	19 408	−1.60%

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Gulbenes novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[9]
1.	Gulbene	Pilsēta	-	7100
2.	Litene	Ciems	Litenes	561
3.	Lizums	Ciems	Lizuma	539
4.	Ranka	Ciems	Rankas	485
5.	Stāķi	Ciems	Stradu	474
6.	Lejasciems	Ciems	Lejasciema	434
7.	Jaungulbene	Ciems	Jaungulbenes	409
8.	Šķieneri	Ciems	Stradu	353
9.	Stari	Ciems	Daukstu	273
10.	Druviena	Ciems	Druvienas	242

Nacionālais sastāvs

Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[10]

Latvieši (16565)			86.9%
Krievi (1537)			8.1%
Ukraiņi (279)			1.5%
Baltkrievi (142)			0.7%
Poļi (109)			0.6%
Čigāni (41)			0.2%
Lietuvieši (40)			0.2%
Igauņi (7)			0.0%
Cita un neizvēlēta (349)			1.8%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Gulbenes novada domes vēlēšanas

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 15 deputātus no 6 partiju kandidātu sarakstiem.^[11]

	Frakcija	Mandātu skaits
	Latvijas attīstībai	5
	Zaļo un zemnieku savienība	3
	Latvijas Reģionu apvienība	3
	Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	2
	Jaunā konservatīvā partija	2
	Jaunā Vienotība	1

Saimniecība

Transports

Gulbenes dzelzceļa stacija
Stāmerienes pieturas punkts

Gulbenes novadu nešķērso neviens galvenais autoceļš, taču novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P27 (Smiltene—Gulbene), P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs), P34 (Sinole—Silakrogs), P36 (Rēzekne—Gulbene), P38 (Cesvaine—Velēna) un P43 (Litene—Alūksne). Novada dienvidos, pie Liedeskroga Gulbenes novada robežu ar Madonas novadu, aptuveni 1 km garumā, veido autoceļš P83 (Lubāna—Dzelzava).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene, uz kuras Gulbenes novada teritorijā atrodas viena stacija (Gulbene) un viena dzelzceļa pietura (Jaungulbene). Tāpat, Gulbenes un Alūksnes novadus savieno dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne uz kuras, novada teritorijā, atrodas Gulbenes stacija un Stāmerienes un Kalnienas dzelzceļa pieturas, kurās regulāri pietur vilciena reiss. Pieturās Birze, Pūriņi un Dunduri vilciens pietur pēc pieprasījuma.

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683—1759), Vidzemes hernhūtiešu kustības veidotāja
Oto Bērtiņš (1818—?), gleznotājs
Apsīšu Jēkabs (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs
Jūlijs Madernieks (1870—1955), gleznotājs, interjerists
Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
Jānis Poruks (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
Augusts Malvess (1878—1951), arhitekts
Voldemārs Irbe (1893—1944), mākslinieks
Leo Svemps (1897—1975), gleznotājs
Mariss Vētra (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
Sergejs Duks (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
Imants Kokars (1921—2011), kordiriģents
Gido Kokars (1921), kordiriģents
Antra Liedskalniņa (1930—2000), aktrise
Imants Cepītis (1935—1993), kordiriģents
Uldis Pūcītis (1937—2000), aktieris
Ruta Muceniece (1950), farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008)
Andris Kravalis (1967), katoļu bīskaps
Madara Līduma (1982), biatloniste
Daumants Dreiškens (1984), bobslejists