Vikipēdija

Gulbenes novads

pašvaldība Latvijā

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes un Smiltenes novadiem, austrumos ar Balvu novadu, dienvidos ar Madonas novadu un rietumos ar Cēsu novadu.

Gulbenes novads
Gulbenes novads Gulbenes novads
Gulbenes novada karogs Gulbenes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Gulbene
Kopējā platība:[2] 1 872,2 km2
 • Sauszeme: 1 827,3 km2
 • Ūdens: 44,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[3] 19 069
Blīvums (2023): 10,4 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andis Caunītis (LRA)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.gulbene.lv
Gulbenes novads Vikikrātuvē

Novada teritorijas kopplatība ir 187 220 ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

Daba labot šo sadaļu

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas Vidusgaujas ieplaka, rietumos — Vidzemes Centrālā augstiene ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m vjl (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m (Beļavas pilskalns 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni),[5] dienvidaustrumos Lubāna līdzenums. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra (Lielais Mārku purvs).[6]

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.[6]

Lielākās upes labot šo sadaļu

Ūdenstilpes labot šo sadaļu

Lielākie ezeri — Ludza ezers (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).[6]

Vēsture labot šo sadaļu

13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa Tālavas un Atzeles zemēs.[6] Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Pēc vienas hipotēzes, Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.[7]

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Gulbenes novadu veido 1 pilsēta un 13 pagasti: Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts, Tirzas pagasts.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193531 514—    
195931 936+1.3%
196730 565−4.3%
GadsIedz.±%
197031 031+1.5%
197929 797−4.0%
198929 930+0.4%
GadsIedz.±%
200027 983−6.5%
201122 794−18.5%
202119 408−14.9%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[9][10]
1. Gulbene Pilsēta - 7407
2. Litene Ciems Litenes 663
3. Lizums Ciems Lizuma 577
4. Stāķi Ciems Stradu 483
5. Ranka Ciems Rankas 461
6. Lejasciems Ciems Lejasciema 460
7. Jaungulbene Ciems Jaungulbenes 440
8. Šķieneri Ciems Stradu 352
9. Stari Ciems Daukstu 293
10. Vecstāmeriena Ciems Stāmerienas 249

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[11]
Latvieši (16565)
  
 86.9%
Krievi (1537)
  
 8.1%
Ukraiņi (279)
  
 1.5%
Baltkrievi (142)
  
 0.7%
Poļi (109)
  
 0.6%
Čigāni (41)
  
 0.2%
Lietuvieši (40)
  
 0.2%
Igauņi (7)
  
 0.0%
Cita un neizvēlēta (349)
  
 1.8%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Pamatraksts: 2021. gada Gulbenes novada domes vēlēšanas

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 15 deputātus no 6 partiju kandidātu sarakstiem.[12]

Frakcija Mandātu skaits
Latvijas attīstībai 5
Zaļo un zemnieku savienība 3
Latvijas Reģionu apvienība 3
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 2
Jaunā konservatīvā partija 2
Jaunā Vienotība 1

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Vispārīgs teritorijas raksturojums». Skatīts: 2021. gada 29. decembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  4. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  5. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  607. lpp.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 674. lpp.
  7. ↑ «Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums. Sakārtojusi Švābe, L. Lincoln (Nebraska): Pilskalns, 1965. 393 lpp.>179.-210.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. novembrī. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
  8. ↑ CSB
  9. ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  10. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  11. ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 20.11.2023.
  12. ↑ «2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novads». pv2021.cvk.lv. Skatīts: 2023-03-05.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gulbenes_novads&oldid=3955751"