Lejasciema pagasts

Lejasciema pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastiem, Smiltenes novada Variņu, Virešu un Trapenes pagastiem un Alūksnes novada Ilzenes un Zeltiņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Lejasciemā.

Lejasciema pagasts
Ģerbonis
Novads:	Gulbenes novads
Centrs:	Lejasciems
Kopējā platība:	337,8 km2
• Sauszeme:	331,1 km2
• Ūdens:	6,7 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 307
Blīvums (2024):	3,9 iedz./km2
Mājaslapa:	www.lejasciems.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Aahof
krievu:	Лейская
Lejasciema pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Cēsaka, Dzelzupīte, Iežupe, Ilgupīte, Irbupīte, Gauja, Koruļupīte, Ķiurga, Lāčupīte, Linupīte, Mudaža, Niedrupe, Pilupe, Svārbe, Tirza, Tirziņa, Sudaliņa, Vidaga, Zellene.

Ezeri

Ādmiņu ezers, Aizupju ezers, Bomīšu ezers, Dūkstiņu ezers, Galgauskas ezers, Klinča ezers, Kugru ezers, Moveša ezers, Mustera ezers, Roznieku ezers, Sila ezers, Silamiķeļu ezers, Sudals, Umbezers

Vēsture

Vēsturiski tagadējā Lejasciema pagasta teritorija piederēja pie Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Gulbenes draudzes novada un līdz Otrajam pasaules karam tā bija sadalīta mazākos Lejasciema, Dūres un Sinoles pagastos. Lejasmuižā jau Zviedru Vidzemes laikā atradās luterāņu baznīca, kurā kalpoja Gulbenes mācītāji, bet 1881. gadā to atdalīja no Vecgulbenes draudzes un izveidoja patstāvīgu Lejasmuižas draudzi. 1773. gada celtās koka baznīcas vietā 1895. gadā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu, kurā līdz Otrajam pasaules karam glabājās vecās baznīcas grāmatas ar draudzes locekļu sarakstiem (1748-1834) un dvēseļu revīziju (1782, 1795, 1811, 1816, 1834, 1850, 1858) materiāliem. Baznīcu nopostīja Otrā pasaules kara laikā.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lejasciema pagastā atradās Lejasmuižas, Pirts muižas, Augulienas muižas un Amšu muižas zemes. Pēc agrārās reformas

• Lejasmuižu (vācu: Aahof - "Gaujas muiža") 531 ha kopplatībā sadalīja 51 vienībā (no tām 37 bija rentes mājas);
• Pirts muižu 329,49 ha kopplatībā sadalīja 9 vienībās (no tām 4 bija rentes mājas);
• Agulienas muižu (Roseneck) 1654,30 ha kopplatībā sadalīja 71 vienībā (no tām 22 bija rentes mājas);
• Amšu muižu 343,78 ha kopplatībā sadalīja 23 vienībās.

Lejasciema luterāņu baznīca, nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

1935. gadā toreizējā Lejasciema pagasta (līdz 1925. gadam Lejas pagasta) platība bija 153,2 km² un tajā dzīvoja 2026 iedzīvotāji. Lejasciemam līdz 1939. gadam bija pilsētas tiesības un 1935. gadā tajā bija 466 iedzīvotāji. Lejasciema pagastā uz Gaujas upes darbojās Paideru dzirnavas ar zāģētavu, vilnas kārstuvi un vērptuvi, uz Sudala upes Lejas un Jānūžu dzirnavas ar zāģētavu, Amšu ķieģelnīca. Skolas: Lejasciema pilnā pagastskola ar 4 skolotājiem, Grabažu I pakāpes pagastskola ar vienu skolotāju.

1945. gadā Lejasciema pagastā izveidoja Lejasciema, Amšu un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienoja Sudalas ciemu, 1962. gadā - Dūres ciemu, 1977. gadā daļu no Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 4 150 —     1959 2 575 −1.97% 1967 2 524 −0.25%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 2 123 −1.43% 1989 1 921 −0.99% 2000 2 013 +0.43%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 1 567 −2.25% 2021 1 306 −1.81%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Dūre, Cinci, Čipati, Jānūži, Krampani, Ķilpani, Lapati, Lejasciems, Mālumuiža, Salaki, Salmaņi, Sinole, Umari, Zvārtavi.

Ievērojamas personības

• Ruta Muceniece, farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008).

Saimniecība

Pagastā darbojas Sinoles un Pilskalna HES, Annas dzirnavas.