Skrundas pagasts
Skrundas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, Ventas abos krastos. Teritorija sastāv no divām atsevišķām daļām, lielākā no kurām atrodas Ventas labajā krastā un dienvidos no Skrundas pilsētas, mazākā atdalīta ar Skrundas pilsētas un Rudbāržu pagasta teritoriju. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Raņķu, Rudbāržu, Nīkrāces, Snēpeles (pa Ventu) un Vārmes pagastiem, Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastiem.
Skrundas pagasts | |
---|---|
Novads: | Kuldīgas novads |
Centrs: | Skrunda |
Kopējā platība:[1] | 261,2 km2 |
• Sauszeme: | 250,7 km2 |
• Ūdens: | 10,5 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 911 |
Blīvums (2022): | 3,6 iedz./km2 |
![]() |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Alkšņu valks, Alkšņvalks, Augstupupīte, Bērzene, Bērzvalks, Ciecere, Gaidupe, Iernestiņvalks, Katla valks, Klūga, Kumbrupe, Melnais valks, Neivardes grāvis, Oša valks, Pločupīte, Plūču valks, Poļvalks, Ponakste, Porupe, Robalta, Sudrabgrāvis, Sumata, Zobenvalks.
VēstureLabot
Mūsdienu Skrundas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Niedres muiža (Gut Needern, Niedre), Pikuļu muiža (Gut Pikkuln), Savenieku muiža (Gut Saweneeken, Savenieki).
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Skrundas pagasta platība bija 280,2 km2 un tajā dzīvoja 4898 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Airītes, Antuļu, Pumpuru, Skrundas un Zirņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Skrundas ciemā izveidoja Skrundas strādnieku ciematu, bet ciemu likvidēja, daļu pievienojot Pumpuru ciemam, bet daļu - Skrundai, izveidojot Skrundas lauku teritoriju. Skrunda ar lauku teritoriju ietilpusi Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (pēc 1962. g.) rajonos. Skrundas lauku teritorijai 1957. gadā pievienoja likvidēto Pumpuru ciemu, 1962. gadā - Raņku ciema kolhoza «Ziedonis» teritoriju. 1975. gadā veikta teritoriju apmaiņa ar Raņķu ciemu, bet 1977. gadā daļa teritorijas pievienota Rudbāržu ciemam.[5] 2009. gadā Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2010. gadā Skrundas lauku teritoriju izdalīja kā atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par Skrundas pagastu. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunmuiža, Kušaiņi, Ciecere, Pumpuri.
Ievērojamas personībasLabot
- Juris Rēdlihs-Raiskums (1890—1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"
- Edgars Račevskis (1936), kordiriģents
- Andris Freibergs (1938—2022), scenogrāfs
- Juris Taube (1895—1945), Latvijas Bruņoto spēku un vēlāk Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |