Kalupes pagasts
Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos. Pagasta centrs atrodas Kalupē. Robežojas ar sava novada Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastiem, kā arī Preiļu novadu Rožkalnu pagastu.
| Kalupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Augšdaugavas novads | |||
| Centrs: | Kalupe | |||
| Kopējā platība:[1] | 119,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 115,8 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 075 | |||
| Blīvums (2022): | 9,3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1866. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kalupes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Joņupe, Kalupe, Ūda, Viedzeleite.
EzeriLabot
Baltezers, Lielais Kalupes ezers, Mazais Kalupes ezers, Seiļu ezers.
VēstureLabot
Kalupes pagasts (līdz 1925. gadam Kolupes pagasts) izveidots 1866. gadā to atdalot no Līksnas pagasta. 1920. gada zemes reformas laikā Kalupes un Arendoles muižas ar Jadvigavas pusmuižu un Žervinavas, Rudinavas, Andravas foļverkiem sadalīja 424 vienībās 5944 ha kopplatībā (Arendoles pilī patversme un pagasta skola).[4] Pagasta platība 1935. gadā bija 199,9 km².
1945. gadā pagastā izveidoja Kalupes, Līvbēržu, Rožkalnu, Stradiņu un Stūrīšu ciema padomes. 1954. gadā Kalupes ciemam pievienoja Stūrīšu ciemu, 1959. gadā daļu Osagala ciema, 1977. gadā - daļu Dubnas ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva Augšdaugavas novadā.
PieminekļiLabot
- Ķīšu senkapi[6]
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaits: 1624. No tiem 58% ir latvieši, 31% krievi, 4% čigāni, 4% poļi [7].
Apdzīvotās vietasLabot
Apdzīvotās vietas: Aizupīši, Andrijova, Baltači, Baltmuiža, Barovka, Bībelišķi, Bisteri, Grancova, Grustiņi, Ivbuļi, Kalupe, Kapčinieki, Kuklišķi, Kusiņi, Ķeiši, Krivāni, Krutaruča, Miglāni, Morkonišķi, Peršaki, Plonišķi, Pudāni, Ratnieki, Rasnači, Ruži, Silagols, Sleiži, Somukokts, Stūrīši, Ūda.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Mendriks (1907—1953), katoļu priesteris, nogalināts GULAG soda nometnē Vorkutas ieslodzīto sacelšanās laikā. Romas katoļu baznīcas svētais moceklis
- Broņislavs Kudeiko (1911—1941), Tautas Saeimas deputāts (1940), Nacistiskās Vācijas represiju upuris
- Viktors Ivbulis (1933), indologs un literatūrzinātnieks
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 204. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ 01.01.2009, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2009. gada 1. janvāra dati Archived 2020. gada 24. Septembris Wayback Machine vietnē.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |