Preiļu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Preiļu novads (2000—2021).

Preiļu novads (latgaliešu: Preiļu nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Preiļu novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads un daļa no Aglonas novada (Aglonas pagasts). Robežojas ziemeļos ar Varakļānu novadu, ziemeļrietumos ar Jēkabpils novadu, rietumos ar Līvānu novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, dienvidaustrumos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Rēzeknes novadu. Novada centrs atrodas Preiļu pilsētā.

Preiļu novads
Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
Ģerbonis
Centrs:	Preiļi
Kopējā platība:	1 413,4 km2
• Sauszeme:	1 343,6 km2
• Ūdens:	69,8 km2
Iedzīvotāji (2024):	15 768
Blīvums (2024):	11,7 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Ārijs Vucāns (Apvienība Iedzīvotāji/LRA/JKP)
Mājaslapa:	preili.lv
Preiļu novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījums

Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Daba

Novada rietumdaļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, austrumdaļas lielākā tiesa Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, gar kuras malām tās pašas augstienes Maltas pazeminājums un Dagdas pauguraine. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Sīļukalns), smilts un grants (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), māls (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), kūdra. Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona Franas stāva nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.

Upes

Preiļu novadu šķērso Daugavas pieteka Dubna, kuras baseina upes (lielākās — Feimanka, Sauna, Ūša, Jaša) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe Malta.

Ezeri

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — Rušons (23,7 km², daļēji), Ciriša ezers (6,3 km²), Zolvas ezers (3,65 km²), Bicānu ezers (1,5 km²), Kategrades ezers (1,4 km²), Salmejs (1 km²), Jašazars (0,9 km²).

Vēsture

Novada apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta, taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta. 13. gadsimta sākumā novads bija seno latgaļu Jersikas valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils traktā (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.

1949. gadā tika izveidots Preiļu rajons. 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots Līvānu rajons. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots Latvijas PSR teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 48 000 —     1935 50 000 +0.11% 1967 32 277 −1.36%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 27 117 −1.44% 1989 27 973 +0.31% 2000 25 694 −0.77%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 20 227 −2.15% 2021 16 644 −1.93%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Preiļi	Pilsēta	—	6481
2.	Aglona	Ciems	Aglonas	833
3.	Riebiņi	Ciems	Riebiņu	718
4.	Līči	Ciems	Preiļu	308
5.	Galēni	Ciems	Galēnu	259
6.	Stabulnieki	Ciems	Stabulnieku	233
7.	Prīkuļi	Ciems	Saunas	211
8.	Kastīre	Ciems	Rušonas	198
9.	Pelēči	Ciems	Pelēču	183
10.	Jaunaglona	Ciems	Jaunaglonas	178

Nacionālais sastāvs

Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (11564)			72.1%
Krievi (3606)			22.5%
Poļi (194)			1.2%
Baltkrievi (171)			1.1%
Ukraiņi (159)			1.0%
Čigāni (92)			0.6%
Lietuvieši (34)			0.2%
Ebreji (1)			0.0%
Igauņi (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (215)			1.3%

Ievērojami novadnieki

• Jānis Ivanovs (1906—1983), latviešu komponists
• Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), inženieris, tiltu būves speciālists
• Jevgēnija Kerbedža (1855—1946), poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece
• Aleksandrs Kovaļevskis (1840—1901), viens no embrioloģijas pamatlicējiem
• Vladimirs Kovaļevskis (1842—1883), viens no paleontoloģijas pamatlicējiem
• Anastasija Neretniece (1931), Pumpura muzeja izveidotāja un vadītāja
• Jānis Streičs (1936), kinorežisors
• Julijans Vaivods (1895—1990), katoļu kardināls
• Jānis Volonts (1882—1943), Latvijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940)
• Francis Zagorskis (1929—1986), vēsturnieks un arheologs
• Einārs Pelšs (1960), dzejnieks

Attēlu galerija

• 
  Tartaks
• 
  Karaļu kalns
• 
  Ciriša ezers
• 
  Aglonas bazilika
• 
  Vārkavas katoļu baznīcā
• 
  Arendoles muižas kungu māja
• 
  Preiļu ugunsdzēsēju stacija
• 
  Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē
• 
  Ārdavas ezers
• 
  Pelēču pagasts

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Preiļu novads.