Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju un 11 pagastus. Robežojas ar rietumos Ventspils valstspilsētu, dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, dienvidos ar Kuldīgas novadu un austrumos ar Talsu novadu. Novada dome atrodas Ventspilī, Skolas ielā 4.

Ventspils novads
Ventspils novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ventspils
Kopējā platība:	2 458,6 km2
• Sauszeme:	2 365,3 km2
• Ūdens:	93,4 km2
Iedzīvotāji (2023):	10 512
Blīvums (2023):	4,4 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aivars Mucenieks (ZZS)
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 12 pagasti Ances pagasts Jūrkalnes pagasts Piltene Piltenes pagasts Popes pagasts Puzes pagasts Tārgales pagasts Ugāles pagasts Usmas pagasts Užavas pagasts Vārves pagasts Ziru pagasts Zlēku pagasts
Mājaslapa:	www.ventspilsnovads.lv
Ventspils novads Vikikrātuvē

Daba

Ģeogrāfija

Ventspils novads izvietojies Piejūras un Kursas zemienēs. Piejūras zemiene stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti un sīkāk iedalās Irves līdzenumā ziemeļos, Ventavas līdzenumā ap Ventspili un Piemares līdzenumā dienvidos, bet Kursas zemiene novadā sastāv no Rindas līdzenuma ziemeļos un Ugāles līdzenuma dienvidos. Tas ir vienīgais novads Kurzemē, kurš fizioģeogrāfiski atrodas tikai zemienēs. Pamatā novada reljefu veido Baltijas jūras seno formu abrāzijas un akumulācijas līdzenumi ar seno krastu vaļņiem. Seno lagūnu un līču vietā māla un dūņu sanesas (īpaši Ventas lejtecē). Vietām reljefa paaugstinājumi — bijušās Baltijas ledus ezera salas (Puzes, Ugāles un Popes pacēlumi attiecīgi līdz 50, 60 un 68 m vjl). Ziemeļdaļā biežas kāpu pauguraines, dienvidaustrumos Usmas smiltāji. Kvartāra nogulumu biezums līdz 30 m, pamatieži — vidusdevona smilšakmens, aleirolīti, māls, merģelis, dolomīts. Derīgie izrakteņi — grants (Pope, Ķorsīši, Užava), māls (Stilmes, Ugāle), laukakmeņi (Pope, Vēde), saldūdens kaļķi, kūdra. Augsnes — piejūras mežu joslā galvenokārt tipiski podzolētās uz smilšaina vai Ventas lejtecē putekļaina smilšmāla un māla pamata, iekšzemē galvenokārt velēngleja un velēnu podzolētās augsnes uz smilšainiem, bet pacēlumos uz morēnas smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem. Purvos (ap 5% teritorijas) purvu augsnes. Vairāk nekā 60% novada aizņem meži, divas trešdaļas no visiem kokiem mežos ir priedes.

Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu dienvidos, Ventas un Abavas satekas rajonā. Vidējā mēneša temperatūra -3 — -4 °C janvārī, +16 — +16,5 °C jūlijā.

Lielākās upes

• Venta
• Abava
• Užava
• Irbe
• Stende
• Rinda

Ezeri

• Usmas ezers
• Puzes ezers
• Būšnieku ezers

Dabas aizsardzība

• Moricsalas rezervāts
• Abavas senleja
• Užavas lejtece

Purvi

• Sārnates purvs
• Lūžņas purvs
• Vārves purvs
• Vasenieku purvs

Vēsture

Sārnates purva mītnēs apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta 3. gadu tūkstotī p.m.ē. 9.-10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt vendi, dienviddaļā jaukti ar kuršiem. Līdz 13. gadsimtam kurši bija iespiedušies dziļāk novadā, savukārt vendi dzīvoja galvenokārt novada ziemeļos un gar Ventu. Rietumdaļā bija izveidojusies Ventavas zeme, austrumdaļa piederēja Vanemas zemei. 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Ventspils novada daļa ap Usmu, Ventspili un uz dienvidiem no tās nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet pārējais pēc dažām īpašnieku maiņām — Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu — izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija. 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Teritoriālais iedalījums

Ventspils novadā ietilpst Piltenes pilsēta un 12 pagasti: Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts un Zlēku pagasts.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 23 763 —     1959 18 183 −23.5% 1967 15 581 −14.3%	Gads Iedz. ±% 1970 16 431 +5.5% 1979 14 440 −12.1% 1989 15 701 +8.7%	Gads Iedz. ±% 2000 14 566 −7.2% 2011 12 139 −16.7% 2021 10 659 −12.2%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Ugāle	Ciems	Ugāles	1589
2.	Piltene	Pilsēta	—	900
3.	Pope	Ciems	Popes	566
4.	Blāzma	Ciems	Puzes	353
5.	Ventava	Ciems	Vārves	335
6.	Ance	Ciems	Ances	309
7.	Vārve	Ciems	Vārves	298
8.	Zūras	Ciems	Vārves	289
9.	Zlēkas	Ciems	Zlēku	284
10.	Užava	Ciems	Užavas	280

Nacionālais sastāvs

Ventspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (9461)			90.0%
Krievi (476)			4.5%
Ukraiņi (192)			1.8%
Lietuvieši (93)			0.9%
Baltkrievi (82)			0.8%
Poļi (48)			0.5%
Čigāni (18)			0.2%
Igauņi (4)			0.0%
Cita un neizvēlēta (138)			1.3%

Ievērojami novadnieki

• Alfrēds Audze (1897-1930) - karavīrs
• Ansis Buševics (1878-1943) - politiķis
• Jānis Erenštreits (1942-) - diriģents
• Jānis Fabriciuss (1877-1929) - karavīrs
• Vineta Ikauniece (1962) - vieglatlēte
• Ēriks Kalnmeiers (1960) - jurists
• Verners Kraulis (1904-1944) - psihiatrs
• Inta Kļimoviča-Drēviņa (1951) - vieglatlēte
• Georgs Heinrihs Loskīls (Georg Heinrich Loskiel, 1740-1814) - brāļu draudzes mācītājs
• Verners fon Mirbahs (Werner von Mirbach, 1713-1797) - Hesenes ģenerālleitnants
• Jānis Princis (1796-1868) - lībiešu kultūras darbinieks
• Kārlis Princis (1893-1978) - lībiešu izcelsmes latviešu dabaszinātnieks
• Maksis Reiters (1891-1950) - karavīrs
• Nikolajs Štelbaums (1933-2008) - ātrslidotājs
• Andrejs Šulcs (1910-2006) - gleznotājs

Attēlu galerija

• 

  Baltijas jūra pie Miķeļtorņa

• 

  Staldzenes stāvkrasts

• 

  Popes muižas kalpu māja

• 

  Pasiekstes vējdzirnavas

• 

  Irbenes radioteleskops

• 

  Užavas bāka

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne