Ventspils novads
Ventspils novads (lībiešu: Vǟnta mōgõn) ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju un 11 pagastus. Robežojas ar rietumos Ventspils valstspilsētu, dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, dienvidos ar Kuldīgas novadu un austrumos ar Talsu novadu. Novada dome atrodas Ventspilī, Skolas ielā 4.
Ventspils novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ventspils | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 458,6 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 365,2 km2 | |||||
• Ūdens: | 93,4 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 10 303 | |||||
Blīvums (2024): | 4,4 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Aivars Mucenieks (ZZS) | |||||
Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta
un 12 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Ventspils novads Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuĢeogrāfija
labot šo sadaļuVentspils novads izvietojies Piejūras un Kursas zemienēs. Piejūras zemiene stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti un sīkāk iedalās Irves līdzenumā ziemeļos, Ventavas līdzenumā ap Ventspili un Piemares līdzenumā dienvidos, bet Kursas zemiene novadā sastāv no Rindas līdzenuma ziemeļos un Ugāles līdzenuma dienvidos. Tas ir vienīgais novads Kurzemē, kurš fizioģeogrāfiski atrodas tikai zemienēs.[4] Pamatā novada reljefu veido Baltijas jūras seno formu abrāzijas un akumulācijas līdzenumi ar seno krastu vaļņiem. Seno lagūnu un līču vietā māla un dūņu sanesas (īpaši Ventas lejtecē). Vietām reljefa paaugstinājumi — bijušās Baltijas ledus ezera salas (Puzes, Ugāles un Popes pacēlumi attiecīgi līdz 50, 60 un 68 m vjl).[5] Ziemeļdaļā biežas kāpu pauguraines, dienvidaustrumos Usmas smiltāji. Kvartāra nogulumu biezums līdz 30 m, pamatieži — vidusdevona smilšakmens, aleirolīti, māls, merģelis, dolomīts. Derīgie izrakteņi — grants (Pope, Ķorsīši, Užava), māls (Stilmes, Ugāle), laukakmeņi (Pope, Vēde), saldūdens kaļķi, kūdra.[5] Augsnes — piejūras mežu joslā galvenokārt tipiski podzolētās uz smilšaina vai Ventas lejtecē putekļaina smilšmāla un māla pamata, iekšzemē galvenokārt velēngleja un velēnu podzolētās augsnes uz smilšainiem, bet pacēlumos uz morēnas smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem. Purvos (ap 5% teritorijas) purvu augsnes. Vairāk nekā 60% novada aizņem meži, divas trešdaļas no visiem kokiem mežos ir priedes.[5]
Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu dienvidos, Ventas un Abavas satekas rajonā. Vidējā mēneša temperatūra -3 — -4 °C janvārī, +16 — +16,5 °C jūlijā.[4]
Lielākās upes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuDabas aizsardzība
labot šo sadaļuPurvi
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuSārnates purva mītnēs apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta 3. gadu tūkstotī p.m.ē.[5] 9.-10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt vendi, dienviddaļā jaukti ar kuršiem.[6] Līdz 13. gadsimtam kurši bija iespiedušies dziļāk novadā, savukārt vendi dzīvoja galvenokārt novada ziemeļos un gar Ventu. Rietumdaļā bija izveidojusies Ventavas zeme, austrumdaļa piederēja Vanemas zemei.[7] 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Ventspils novada daļa ap Usmu, Ventspili un uz dienvidiem no tās nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet pārējais pēc dažām īpašnieku maiņām — Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu — izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Gadu vēlāk, 1819. gadā tika izveidots Ventspils apriņķis. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus tā teritoriju bija okupējusi Vācija.
Latvijas neatkarības kara cīņās sākotnēji 1919. gada sākumā apriņķa teritoriju ieņēma Padomju Latvijas armija, bet 1919. gada vidū Latvijas bruņotie spēki pretuzbrukumā atbrīvoja Ventspils apriņķi.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuVentspils novadā ietilpst Piltenes pilsēta un 12 pagasti: Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts un Zlēku pagasts.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[8][9] |
---|---|---|---|---|
1. | Ugāle | Ciems | Ugāles | 1589 |
2. | Piltene | Pilsēta | — | 900 |
3. | Pope | Ciems | Popes | 566 |
4. | Blāzma | Ciems | Puzes | 353 |
5. | Ventava | Ciems | Vārves | 335 |
6. | Ance | Ciems | Ances | 309 |
7. | Vārve | Ciems | Vārves | 298 |
8. | Zūras | Ciems | Vārves | 289 |
9. | Zlēkas | Ciems | Zlēku | 284[10] |
10. | Užava | Ciems | Užavas | 280 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Alfrēds Audze (1897-1930) - karavīrs
- Ansis Buševics (1878-1943) - politiķis
- Jānis Erenštreits (1942-) - diriģents
- Jānis Fabriciuss (1877-1929) - karavīrs
- Vineta Ikauniece (1962) - vieglatlēte
- Ēriks Kalnmeiers (1960) - jurists
- Verners Kraulis (1904-1944) - psihiatrs
- Inta Kļimoviča-Drēviņa (1951) - vieglatlēte
- Georgs Heinrihs Loskīls (Georg Heinrich Loskiel, 1740-1814) - brāļu draudzes mācītājs
- Verners fon Mirbahs (Werner von Mirbach, 1713-1797) - Hesenes ģenerālleitnants
- Jānis Princis (1796-1868) - lībiešu kultūras darbinieks
- Kārlis Princis (1893-1978) - lībiešu izcelsmes latviešu dabaszinātnieks
- Maksis Reiters (1891-1950) - karavīrs
- Nikolajs Štelbaums (1933-2008) - ātrslidotājs
- Andrejs Šulcs (1910-2006) - gleznotājs
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Baltijas jūra pie Miķeļtorņa
-
Staldzenes stāvkrasts
-
Popes muižas kalpu māja
-
Pasiekstes vējdzirnavas
-
Irbenes radioteleskops
-
Užavas bāka
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 661. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 361. lpp.
- ↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ 2015. gadā.
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |