Ventspils novads

Ventspils novads
	Ventspils novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ventspils
Kopējā platība:	2 458,6 km2
• Sauszeme:	2 365,2 km2
• Ūdens:	93,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	10 303
Blīvums (2024):	4,4 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aivars Mucenieks (ZZS)
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta; un 12 pagasti
Mājaslapa:	www.ventspilsnovads.lv
	Ventspils novads Vikikrātuvē

Ventspils novads (lībiešu: Vǟnta mōgõn) ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju un 11 pagastus. Robežojas ar rietumos Ventspils valstspilsētu, dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, dienvidos ar Kuldīgas novadu un austrumos ar Talsu novadu. Novada dome atrodas Ventspilī, Skolas ielā 4.

Daba

Ģeogrāfija

Ventspils novads izvietojies Piejūras un Kursas zemienēs. Piejūras zemiene stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti un sīkāk iedalās Irves līdzenumā ziemeļos, Ventavas līdzenumā ap Ventspili un Piemares līdzenumā dienvidos, bet Kursas zemiene novadā sastāv no Rindas līdzenuma ziemeļos un Ugāles līdzenuma dienvidos. Tas ir vienīgais novads Kurzemē, kurš fizioģeogrāfiski atrodas tikai zemienēs.^[4] Pamatā novada reljefu veido Baltijas jūras seno formu abrāzijas un akumulācijas līdzenumi ar seno krastu vaļņiem. Seno lagūnu un līču vietā māla un dūņu sanesas (īpaši Ventas lejtecē). Vietām reljefa paaugstinājumi — bijušās Baltijas ledus ezera salas (Puzes, Ugāles un Popes pacēlumi attiecīgi līdz 50, 60 un 68 m vjl).^[5] Ziemeļdaļā biežas kāpu pauguraines, dienvidaustrumos Usmas smiltāji. Kvartāra nogulumu biezums līdz 30 m, pamatieži — vidusdevona smilšakmens, aleirolīti, māls, merģelis, dolomīts. Derīgie izrakteņi — grants (Pope, Ķorsīši, Užava), māls (Stilmes, Ugāle), laukakmeņi (Pope, Vēde), saldūdens kaļķi, kūdra.^[5] Augsnes — piejūras mežu joslā galvenokārt tipiski podzolētās uz smilšaina vai Ventas lejtecē putekļaina smilšmāla un māla pamata, iekšzemē galvenokārt velēngleja un velēnu podzolētās augsnes uz smilšainiem, bet pacēlumos uz morēnas smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem. Purvos (ap 5% teritorijas) purvu augsnes. Vairāk nekā 60% novada aizņem meži, divas trešdaļas no visiem kokiem mežos ir priedes.^[5]

Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu dienvidos, Ventas un Abavas satekas rajonā. Vidējā mēneša temperatūra -3 — -4 °C janvārī, +16 — +16,5 °C jūlijā.^[4]

Lielākās upes

Ezeri

Dabas aizsardzība

Purvi

Vēsture

Sārnates purva mītnēs apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta 3. gadu tūkstotī p.m.ē.^[5] 9.-10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt vendi, dienviddaļā jaukti ar kuršiem.^[6] Līdz 13. gadsimtam kurši bija iespiedušies dziļāk novadā, savukārt vendi dzīvoja galvenokārt novada ziemeļos un gar Ventu. Rietumdaļā bija izveidojusies Ventavas zeme, austrumdaļa piederēja Vanemas zemei.^[7] 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Ventspils novada daļa ap Usmu, Ventspili un uz dienvidiem no tās nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet pārējais pēc dažām īpašnieku maiņām — Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu — izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Gadu vēlāk, 1819. gadā tika izveidots Ventspils apriņķis. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus tā teritoriju bija okupējusi Vācija.

Latvijas neatkarības kara cīņās sākotnēji 1919. gada sākumā apriņķa teritoriju ieņēma Padomju Latvijas armija, bet 1919. gada vidū Latvijas bruņotie spēki pretuzbrukumā atbrīvoja Ventspils apriņķi.

Teritoriālais iedalījums

Ventspils novadā ietilpst Piltenes pilsēta un 12 pagasti, kas ir apvienoti 6 apvienībās.^[8]


Apvienība	apvienībā ietilpstošās teritorijas	iedzīvotāju skaits (2024)	platība, km²
Jūrkalnes un Užavas pagastu apvienība	Jūrkalnes pagasts, Užavas pagasts	805	225
Piltenes pilsētas/pagasta un Zlēku pagasta apvienība	Piltenes pilsēta, Piltenes pagasts, Zlēku pagasts	1696	309,4
Ugāles un Usmas pagastu apvienība	Ugāles pagasts, Usmas pagasts	2258	511,8
Tārgales un Ances pagastu apvienība	Ances pagasts, Tārgales pagasts	2115	758,7
Popes un Puzes pagastu apvienība	Popes pagasts, Puzes pagasts	1527	375
Vārves un Ziru pagastu apvienība	Vārves pagasts, Ziru pagasts	1902	278,9

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	23 763	—
1959	18 183	−1.11%
1967	15 581	−1.91%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	16 431	+1.79%
1979	14 440	−1.42%
1989	15 701	+0.84%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	14 566	−0.68%
2011	12 139	−1.64%
2021	10 659	−1.29%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Ventspils novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[9]
1.	Ugāle	Ciems	Ugāles	1559
2.	Piltene	Pilsēta	—	847
3.	Pope	Ciems	Popes	514
4.	Tārgale	Ciems	Tārgales	462
5.	Blāzma	Ciems	Puzes	345
6.	Ventava	Ciems	Vārves	320
7.	Vārve	Ciems	Vārves	295
8.	Ance	Ciems	Ances	284
9.	Užava	Ciems	Užavas	268
10.	Zūras	Ciems	Vārves	255

Nacionālais sastāvs

Ventspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[10]

Latvieši (9461)			90.0%
Krievi (476)			4.5%
Ukraiņi (192)			1.8%
Lietuvieši (93)			0.9%
Baltkrievi (82)			0.8%
Poļi (48)			0.5%
Čigāni (18)			0.2%
Igauņi (4)			0.0%
Cita un neizvēlēta (138)			1.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Ventspils novada domes vēlēšanas

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Alfrēds Audze (1897-1930) - karavīrs
Ansis Buševics (1878-1943) - politiķis
Jānis Erenštreits (1942-) - diriģents
Jānis Fabriciuss (1877-1929) - karavīrs
Vineta Ikauniece (1962) - vieglatlēte
Ēriks Kalnmeiers (1960) - jurists
Verners Kraulis (1904-1944) - psihiatrs
Inta Kļimoviča-Drēviņa (1951) - vieglatlēte
Georgs Heinrihs Loskīls (Georg Heinrich Loskiel, 1740-1814) - brāļu draudzes mācītājs
Verners fon Mirbahs (Werner von Mirbach, 1713-1797) - Hesenes ģenerālleitnants
Jānis Princis (1796-1868) - lībiešu kultūras darbinieks
Kārlis Princis (1893-1978) - lībiešu izcelsmes latviešu dabaszinātnieks
Maksis Reiters (1891-1950) - karavīrs
Nikolajs Štelbaums (1933-2008) - ātrslidotājs
Andrejs Šulcs (1910-2006) - gleznotājs