Vikipēdija

Ventspils novads

pašvaldība Latvijā no 2009. gada

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju un 11 pagastus. Robežojas ar rietumos Ventspils valstspilsētu, dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, dienvidos ar Kuldīgas novadu un austrumos ar Talsu novadu. Novada dome atrodas Skolas ielā 4 Ventspilī.

Ventspils novads
Ventspils novada karte 2021.png
Ventspils novads Ventspils novads
Ventspils novada karogs Ventspils novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ventspils
Kopējā platība:[1] 2 458,6 km2
 • Sauszeme: 2 365,3 km2
 • Ūdens: 93,4 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 10 671
Blīvums (2022): 4,5 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Aivars Mucenieks (ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.ventspilsnovads.lv
Ventspils novads Vikikrātuvē

DabaLabot

ĢeogrāfijaLabot

Ventspils novads izvietojies Piejūras un Kursas zemienēs. Pirmā stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti un sīkāk iedalās Irves līdzenumā ziemeļos, Ventavas līdzenumā ap Ventspili un Piemares līdzenumā dienvidos, bet Kursas zemiene novadā sastāv no Rindas līdzenuma ziemeļos un Ugāles līdzenuma dienvidos. Tas ir vienīgais novads Kurzemē, kurš fizioģeogrāfiski atrodas tikai zemienēs.[4] Pamatā novada reljefu veido Baltijas jūras seno formu abrāzijas un akumulācijas līdzenumi ar seno krastu vaļņiem. Seno lagūnu un līču vietā māla un dūņu sanesas (īpaši Ventas lejtecē). Vietām reljefa paaugstinājumi — bijušās Baltijas ledus ezera salas (Puzes, Ugāles un Popes pacēlumi attiecīgi līdz 50, 60 un 68 m vjl).[5] Ziemeļdaļā biežas kāpu pauguraines, dienvidaustrumos Usmas smiltāji. Kvartāra nogulumu biezums līdz 30 m, pamatieži — vidusdevona smilšakmens, aleirolīti, māls, merģelis, dolomīts. Derīgie izrakteņi — grants (Pope, Ķorsīši, Užava), māls (Stilmes, Ugāle), laukakmeņi (Pope, Vēde), saldūdens kaļķi, kūdra.[5] Augsnes — piejūras mežu joslā galvenokārt tipiski podzolētās un smilšaina vai Ventas lejtecē putekļaina smilšmāla un māla pamata, iekšzemē galvenokārt velēngleja un velēnu podzolētās augsnes uz smilšainiem, bet pacēlumos uz morēnas smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem. Purvos (ap 5% teritorijas) purvu augsnes. Vairāk nekā 60% novada aizņem meži, divas trešdaļas no visiem kokiem mežos ir priedes.[5]

Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu dienvidos, Ventas un Abavas satekas rajonā. Vidējā mēneša temperatūra -3 — -4 °C janvārī, +16 — +16,5 °C jūlijā.[4]

Lielākās upesLabot

EzeriLabot

Dabas aizsardzībaLabot

PurviLabot

VēstureLabot

Sārnates purva mītnēs apdzīvotība zināma kopš agrā neolīta 3. gadu tūkstotī p.m.ē.[5] 9.-10. gadsimtā novada teritoriju apdzīvoja galvenokārt vendi, dienviddaļā jaukti ar kuršiem.[6] Līdz 13. gadsimtam kurši bija iespiedušies dziļāk novadā, savukārt vendi dzīvoja galvenokārt novada ziemeļos un gar Ventu. Rietumdaļā bija izveidojusies Ventavas zeme, austrumdaļa piederēja Vanemas zemei.[7] 13. gadsimtā krustnešu iebrukuma rezultātā mūsdienu Ventspils novada daļa ap Usmu, Ventspili un uz dienvidiem no tās nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, bet pārējais pēc dažām īpašnieku maiņām — Kurzemes bīskapijā. Pēc Livonijas sabrukuma bijušo ordeņa īpašumu pārņēma Polijai pakļautā Kurzemes hercogiste, bet bīskapijas daļa nonāca Piltenes apgabalā. Ar 1795. gadu novads bija Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu — izveidotajā Kurzemes guberņā. Piltenes apgabals saglabāja tajā autonomiju līdz 1818. gadam. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija. 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Ventspils novadā ietilpst Piltenes pilsēta un 12 pagasti: Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts un Zlēku pagasts.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193523 763—    
195918 183−23.5%
196715 581−14.3%
GadsIedz.±%
197016 431+5.5%
197914 440−12.1%
198915 701+8.7%
GadsIedz.±%
200014 566−7.2%
201112 139−16.7%
202110 659−12.2%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Ugāle Ciems Ugāles 1589
2. Piltene Pilsēta — 900
3. Pope Ciems Popes 566
4. Blāzma Ciems Puzes 353
5. Ventava Ciems Vārves 335
6. Ance Ciems Ances 309
7. Vārve Ciems Vārves 298
8. Zūras Ciems Vārves 289
9. Zlēkas Ciems Zlēku 284[10]
10. Užava Ciems Užavas 280

Nacionālais sastāvsLabot

Ventspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[11]
Latvieši (9630)
  
 90.7%
Krievi (503)
  
 4.7%
Ukraiņi (170)
  
 1.6%
Lietuvieši (97)
  
 0.9%
Baltkrievi (83)
  
 0.8%
Cita un neizvēlēta (139)
  
 1.3%

Pašvaldība (2019)Labot

Partijas Balsu skaits % Vietas
Zaļo un Zemnieku savienība 2050 51.51 8
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 991 24.90 4
Latvijas Reģionu apvienība, Vienotība 795 19.97 3

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā

Attēlu galerijaLabot

  • Baltijas jūra pie Miķeļtorņa

  • Staldzenes stāvkrasts

  • Popes muižas kalpu māja

  • Pasiekstes vējdzirnavas

  • Irbenes radioteleskops

  • Užavas bāka

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 28 decembris 2022.
  3. ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  661. lpp.
  6. ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 361. lpp.
  7. ↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  8. ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  9. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  10. ↑ 2015. gadā.
  11. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ventspils_novads&oldid=3773198"