Dignājas pagasts

Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Dunavas, Zasas, Leimaņu un Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Līvānu pilsētu un Turku un Jersikas pagastu. Pagasta pārvalde izvietojas Vandānu ciema «Kamenēs».

Dignājas pagasts
Dignājas pagasts LocMap.png
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Dignāja
Platība: 83,44 km2
Iedzīvotāji (2010): 578[1]
Blīvums: 6.9 iedz./km2
Dignājas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

Upes: Daugava, Meņķa upīte, Slīterānu upīte.

VēstureLabot

Mūsdienu Dignājas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dignājas muiža (Gut Dubena, Dignāja), Menkes muiža (Gut Menkenhof).

1935. gadā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta platība bija 215,6 km² un tajā dzīvoja 2956 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzones, Dignājas, Drēģu un Eglones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dignājas ciems ietilpis Aknīstes (1949-1954) un Jēkabpils (pēc 1954. gada) rajonos. Dignājas ciemam 1954. gadā pievienoja Drēģu ciema K. Barona kolhoza teritoriju, 1956. gadā — Dunavas ciema Sudrabkalna kolhoza teritoriju, bet 1968. gadā — padomju saimniecības «Dunava» teritoriju pievienoja Dunavas ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dignājas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jēkabpils novadā.

Pilskalns: Dignājas pilskalns.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Dignāja, Dignājas skola, Kaļvāres, Meņķis, Slīterāni, Vandāni.

Ievērojamas personībasLabot

  • Pēteris Dardzāns (1889—1985), tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks, vēsturnieks.
  • Jānis Akuraters (1876—1937), dzejnieks, rakstnieks un politiķis, latviešu strēlnieks.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9