Turlavas pagasts
Turlavas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar Kuldīgas novada Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastiem un Dienvidkurzemes novada Kazdangas un Lažas pagastiem.
| Turlavas pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||||
| Centrs: | Turlava | |||||
| Kopējā platība:[1] | 124,5 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 121,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 3,0 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 814 | |||||
| Blīvums (2022): | 6,7 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Turlavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Upes: Bēršupīte, Gulvalks, Jāmaņupe, Lapupe, Mara, Raudiņa, Vilgutiņa.
Ezeri: Ķikuru ezers, Lielais Bezdubens, Mazais Kundu Bezdubens.
Dabas objekti Labot
- Ciemgaļu mežābele ir dižkoks Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Latvijas dižākā mežābele.
Vēsture Labot
Mūsdienu Turlavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jāmaiķu muiža (Gut Jamaicken, Jāmaiķi), Ķikures muiža (Gut Kickurn, Ķikuri), Maras muiža (Gut Marren, Maras), Turlavas muiža (Gut Turlau, Grantiņi).
Tagadējā Turlavas pagasta teritorija izveidojusies no pirmskara Turlavas un Klosteres pagastu teritorijām. 1935. gadā Turlavas pagasta platība bija 95,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Turlavas un Induļa ciema padomes. 1954. gadā Induļa ciemam pievienoja Turlavas un Vārdupes ciemus. 1960. gadā padomju saimniecības «Vilgāle» teritoriju pievienoja Kurmāles ciemam, bet 1965. gadā kolhoza «Spartaks» teritoriju pievienoja Laides ciemam. 1966. gadā Induļa ciemu pārdēvēja par Turlavas ciemu. 1968. gadā Turlavas ciemam pievienoja lielāko daļu Klosteres ciema, 1977. gadā pievienoja daļu Basu ciema, bet daļu Turlavas ciema pievienoja Laides ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu, kā administratīvu teritoriju, iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Turlava (pagasta centrs), Ķikuri, Grantiņi, Jāmaiķi, Maras, Klostere, kā arī kādreizējie kuršu ķoniņu ciemi Ķoniņciems, Ziemeļciems, Kalējciems, Pliķi.
Ievērojamas personības Labot
- Mārtiņš Peniķis (1874—1964) — latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis
- Juris Pļaviņš (1934—2008) — aktieris
- Ārvaldis Andrejs Brumanis (1926-2013) — katoļu bīskaps, dzimis Klosteres pagastā
Saimniecība Labot
2013. gadā, balstoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, tika noraidīta astoņu vēja elektrostaciju būvniecības iecere Turlavas pagastā.[6]
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 24. aprīlī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
- ↑ «Noraida vēja parka ieceri Kuldīgas novada Turlavā». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |