Ādaži

Ādaži
Ādaži;
	Novada pilsēta
	Ādažu centrs no putna lidojuma
	Ādaži
	Koordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°EKoordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°E
Valsts	Latvija
Novads	Ādažu novads
Pilsētas tiesības	2022. gada 1. jūlijā
Platība
• Kopējā	10,5 km2
• sauszeme	9,9 km2
• ūdens	0,6 km2
Augstums	7 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	7 535
• blīvums	760,3 iedz./km2
Pasta nodaļa	LV-2164 Ādaži
	Ādaži Vikikrātuvē

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā. Atrodas pie autoceļa A1, 21,6 km no Rīgas centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas (Ādažu vidusskola, Ādažu sākumskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali (Maxima, Rimi, Elvi) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe Gauja, pilsētu divās daļās dala tās atteka Vējupe.^[4]

Ģeogrāfija

Atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.^[5]

Nosaukums

Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:^[6]

Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis Aa, reti sastopams bijis arī — Ada Flusing. Iespējams, ka Ada ticis savienots ar Vidzemes lībiešiem raksturīgo galotni "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, Ainaži, Allaži, Limbaži, Ropaži, Suntaži, Tiegaži, Vangaži, Vidriži) tiek uzskatīti par somugru cilmes vārdiem.
Jānis Endzelīns savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem ezeriem.

Vēsture

Ādažu muižas tilts (Broce)

Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,^[7] bet pilsētas jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.

Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos Bukultus, kur 13. gadsimtā Livonijas ordenis pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un pili.^[8] Jānis Endzelīns pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no lībiešu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.^[8]

No 1990. gada Ādažus klasificēja par lielciemu. 2022. gada 1. jūlijā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Saeima Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.^[9]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1965	303	—
1970	587	+14.14%
1979	3 450	+21.75%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	4 000	+1.49%
2000	4 241	+0.53%
2006	4 610	+1.40%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	5 773	+4.60%
2022	7 482	+2.39%

Saimniecība

Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs Berlat Grupa, jūras produktu konservu ražotājs KH Select, vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja Hornbaek Baltic, gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".^[11]

Plaši pazīstams zīmols ir Ādažu čipsi, kurš ietilpst Orkla Latvija grupā un kura pirmsākumi meklējami 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā Birznieku ciema teritorijā otrpus šosejai atrodas divas Orkla pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "Laima", "Staburadze" un ārvalstu zīmolu saldumi.^[12]^[13]^[14]