Ādaži
- Šis raksts ir par apdzīvoto vietu Ādažu novadā. Par citām jēdziena Ādaži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ādaži ir apdzīvota vieta Pierīgā, Gaujas kreisajā krastā, Ādažu novada centrs. Atrodas pie autoceļa A1, 21,6 km no Rīgas centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas (Ādažu vidusskola, Ādažu sākumskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali (Maxima, Rimi, Elvi) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe Gauja, ciemu divās daļās dala tās atteka Vējupe.[2]
| Ādaži | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Ādažu centrs no putna lidojuma | |
  Ādaži | |
| Koordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°EKoordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E / 57.07694°N 24.32361°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ādažu novads |
| Platība | |
| • Kopējā | 8,8 km2 |
| Augstums | 7 m |
| Iedzīvotāji (2017)[1] | |
| • kopā | 6 734 |
| Pasta nodaļa | LV-2164 Ādaži |
 Ādaži Vikikrātuvē | |
VēstureLabot
Mūsdienu Ādažu ciems veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,[3] bet ciema jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.
CilvēkiLabot
- Alberts Kauls, lauksaimnieks un politiķis
- Kārlis Taube, gleznotājs.
AtsaucesLabot
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Ādaži Archived 2015. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē., adazi.lv
- ↑ Bienenstamm, H. von. Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |