Drustu pagasts
Drustu pagasts ir Raunas novada teritoriāla vienība. Pagasta centrs atrodas Drustos. Robežojas ar Smiltenes novada Launkalnes un Variņu pagastiem, Gulbenes novada Rankas pagastu, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastiem un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastu. Nav kopējas robežas ar sava novada Raunas pagastu; pagastus pie savienojošā autoceļa P29 atdala ~1400 m plata Dzērbenes pagasta daļa.
| Drustu pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Raunas novads | |||
| Centrs: | Drusti | |||
| Kopējā platība:[1] | 156,6 km2 | |||
| • Sauszeme: | 151,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 5,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 726 | |||
| Blīvums: | 4,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Drustu pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Dzestrene, Gauja, Naucupīte, Palsa, Pērļupe, Stādiņupīte, Ubeja.
EzeriLabot
Pagasta teritorijā ir 22 ezeri un 25 ūdenskrātuves ar platību lielāku par 1 ha.
Aldaru ezers, Auļukalna ezers, Brengūzis, Draudzesskolas ezers, Duniju ezers, Dūķis, Jaundrustu ezers, Jēcu ezers, Kreiļu ezers, Krogus ezers, Līnaizis, Naucu ezers, Nesaules ezers, Papalsis, Raudu ezers, Seisums, Slepkavu ezers, Stādiņu ezers, Tabiņu ezers, Valdieris un Vieslavēnu ezers.
ŪdenstilpesLabot
VēstureLabot
Drusti pirmoreiz minēti 13. gs. 1262. gadā tie kļūst par bīskapa Alberta īpašumu. Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem. 1935. gadā pagasta platība bija 120 km² un tajā bija 1521 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Drustu un Pērļupes ciema padomes. 1951. gadā Drustu ciemam pievienoja daļu Pērļupes ciema, 1956. gadā Launkalnes ciemu, 1975. gadā Gatartas ciemu. 1990. gadā Drustu ciems pārdēvēts par pagastu.[5] 2009. gadā Drustu pagasts apvienots ar Raunas pagastu izveidojot Raunas novadu.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Apdzīvotās vietas: Auļukalns, Baižas, Briņģi, Drusti, Dūķi, Gatarta, Jaundrusti, Mīlakšas, Skripsti, Tulči, Vāgāni.
Ievērojamas personībasLabot
- Augusts Briedis (1877—1937), latviešu žurnālists un politiķis.
- Jānis Barons (1898—1944), latviešu karavīrs, nacionālais partizāns.
- Jānis Burdajs (1909—1941), latviešu dzejnieks.
- Kārlis Barons (1912—1996), latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts.
- Heinrihs Hāgemeisters (1784—1845), vācbaltiešu jurists un politiķis. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu.
- Ludvigs fon Hāgemeisters (1780—1833), vācbaltiešu jūrnieks, Aļaskas gubernators
- Pēteris Bērziņš (1882—1954), latviešu publicists un vēsturnieks.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |