Zvārtavas pagasts

Zvārtavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Valkas novads
Centrs:	Stepi
Kopējā platība:	170,1 km2
• Sauszeme:	165,6 km2
• Ūdens:	4,5 km2
Iedzīvotāji (2023):	333
Blīvums (2023):	2,0 iedz./km2
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Adsel-Schwarzhof
krievu:	Свартская
	Zvārtavas pagasts Vikikrātuvē

Zvārtavas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Gaujas kreisajā krastā pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Valkas un Vijciema pagastiem, Smiltenes novada Grundzāles un Gaujienas pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu).

Daba Labot

Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Aumeisteru paugurvalnī, kas robežojas ar Sedas līdzenumu un Vidusgaujas ieplaku. Augstākais punkts ir Vasukalns (88,8 m vjl).

Hidrogrāfija Labot

Ezeri Labot

Aumeisteru ezeri
- Mellūzis
- Salainis (77,8 ha)
- Vadainis (49,6 ha)
- Vēderis (50,8 ha)
- Sētas ezers (22,6 ha)
- Taurīšu ezers
- Garūlis (17,3 ha)
- Dzirnavu ezers
- Līdacis (4,6 ha)
- Žūrenes ezers
- Raganas ezers
- Klētenes ezers (7,6 ha)
- Darvas ezers (2,3 ha)
- Būdas ezers (1,4 ha)
Cepurītes ezers (9,3 ha)

Purvi Labot

Bednes purvs, Vadaiņa purvs, Zilais purvs, Putras purvs, Kraņķu purvs, Vārtiņu purvs, Melnais purvs, Sautu purvs, Lesiņu purvs

Vēsture Labot

1935. gadā Valkas apriņķa Zvārtavas pagasta platība bija 86,6 km² un tajā dzīvoja 1364 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Aimas un Zvārtavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zvārtavas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959) rajonos. Zvārtavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Aimas ciemu, 1961. gadā pievienoja Aumeisteru ciema kolhoza «Kalnājs» teritoriju, 1967. gadā kolhoza «Straume» teritoriju (ar vēsturisko centru Zvārtavu) pievienoja Gaujienas ciemam, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Grundzāles ciemam.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zvārtavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi Labot

Zvārtavas pils, celta 1881. gadā. Agrāk piederēja Ferzenu dzimtai, tagad Latvijas Mākslinieku savienības radošā darba, atpūtas un starptautisko simpoziju norises vieta.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 434	—
1969	832	−65.8%
1979	691	−16.9%

Gads	Iedz.	±%
1989	638	−7.7%
2000	575	−9.9%
2011	420	−27.0%

Gads	Iedz.	±%
2021	342	−18.6%

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stepi, Zaķi, Putras, Mierkalns, Vērsīši, Cirgaļi, Jaunāmuiža, Kaģumciems. Pagasta pārvalde atrodas Stepu „Luturskolā“.

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Literatūra Labot

Zigmārs Turčinskis „Ziemeļvidzemes mežabrāļi”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2011. (Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944. - 1953. gads) ISBN 9984824209

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-1010e07526b9ec6412b597b88a2d333e58d81d47-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[1]

[2]

[4]

[5]