Jēkabpils novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads (2009—2021).
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.
| Jēkabpils novads | |
|---|---|
 | |
 Jēkabpils novads | |
| Centrs: | Jēkabpils |
| Kopējā platība: | 2996,1 km2 |
| Iedzīvotāji (2021): | 40 576 |
| Blīvums: | 15.6 iedz./km2 |
| Izveidots: | 2021. gadā |
| Domes priekšsēdētājs: | Raivis Ragainis (LZP) |
| Mājaslapa: | www |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.
DabaLabot
Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņu kalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).[1]
Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[1]
UpesLabot
- Daugavas baseina: Daugava, Odze, Ziemeļsusēja, Nereta, Aiviekste (robežupe).
- Lielupes baseina: Dienvidsusēja, Viesīte.
ŪdenstilpesLabot
74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.
VēstureLabot
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē.[1] 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē.
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[2][3] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Jēkabpils | Valstspilsēta | - | 22 950 |
| 2. | Viesīte | Pilsēta | - | 1558 |
| 3. | Sala | Ciems | Salas | 1412 |
| 4. | Aknīste | Pilsēta | - | 1016 |
| 5. | Birži | Ciems | Salas | 494 |
| 6. | Brodi | Ciems | Ābeļu | 367 |
| 7. | Zasa | Ciems | Zasas | 312 |
| 8. | Mežāre | Ciems | Mežāres | 300 |
| 9. | Zīlāni | Ciems | Kūku | 295 |
| 10. | Jaunā muiža | Ciems | Kūku | 287 |
Nacionālais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 472. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |