Jēkabpils novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads (2009—2021).

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.

Jēkabpils novads
Jēkabpils novads karte 2021.png
Jēkabpils novads Jēkabpils novads
Jēkabpils novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Jēkabpils
Kopējā platība: 2996,1 km2
Iedzīvotāji (2021): 40 576
Blīvums: 15.6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Raivis Ragainis (LZP)
Mājaslapa: www.jekabpils.lv

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.

DabaLabot

Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņu kalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).[1]

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[1]

UpesLabot

ŪdenstilpesLabot

74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē.[1] 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē.

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[2][3]
1. Jēkabpils Valstspilsēta - 22 950
2. Viesīte Pilsēta - 1558
3. Sala Ciems Salas 1412
4. Aknīste Pilsēta - 1016
5. Birži Ciems Salas 494
6. Brodi Ciems Ābeļu 367
7. Zasa Ciems Zasas 312
8. Mežāre Ciems Mežāres 300
9. Zīlāni Ciems Kūku 295
10. Jaunā muiža Ciems Kūku 287

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot