Jēkabpils novads

Jēkabpils novads
	Jēkabpils novads
	Ģerbonis
Centrs:	Jēkabpils
Kopējā platība:	2 996,1 km2
• Sauszeme:	2 904,2 km2
• Ūdens:	91,8 km2
Iedzīvotāji (2022):	39 984
Blīvums (2022):	13,8 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Raivis Ragainis (LZP)
Mājaslapa:	www.jekabpils.lv
	Jēkabpils novads Vikikrātuvē

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

DabaLabot

Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņu kalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).^[3]

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.^[3]

UpesLabot

Daugavas baseina: Daugava, Odze, Ziemeļsusēja, Nereta, Aiviekste (robežupe).
Lielupes baseina: Dienvidsusēja, Viesīte.

ŪdenstilpesLabot

74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē.^[3] 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	57 528	—
1959	58 114	+1.0%
1967	56 741	−2.4%

Gads	Iedz.	±%
1970	58 960	+3.9%
1979	58 862	−0.2%
1989	61 048	+3.7%

Gads	Iedz.	±%
2000	56 348	−7.7%
2011	47 604	−15.5%
2021	40 576	−14.8%

Gads	Iedz.	±%

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[5]^[6]
1.	Jēkabpils	Valstspilsēta	-	22 950
2.	Viesīte	Pilsēta	-	1558
3.	Sala	Ciems	Salas	1412
4.	Aknīste	Pilsēta	-	1016
5.	Birži	Ciems	Salas	494
6.	Brodi	Ciems	Ābeļu	367
7.	Zasa	Ciems	Zasas	312
8.	Mežāre	Ciems	Mežāres	300
9.	Zīlāni	Ciems	Kūku	295
10.	Jaunā muiža	Ciems	Kūku	287

Nacionālais sastāvsLabot

Jēkabpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (28567)			71.4%
Krievi (7552)			18.9%
Baltkrievi (961)			2.4%
Poļi (786)			2.0%
Lietuvieši (535)			1.3%
Ukraiņi (469)			1.2%
Cita un neizvēlēta (1114)			2.8%

PašvaldībaLabot

Pamatraksts: 2021. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 472. lpp.
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.

Ārējās saitesLabot

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arīLabot

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[LPE-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 472. lpp.

[4] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/

[5] PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

[6] LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

[7] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]