Smārdes pagasts
Smārdes pagasts ir Tukuma novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos. Robežojas ar Tukuma un Jūrmalas pilsētām, kā arī Sēmes, Tumes, Degoles, Slampes, Lapmežciema un Engures pagastiem.
Smārdes pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Tukuma novads | |||
Centrs: | Smārde | |||
Kopējā platība:[1] | 214,7 km2 | |||
• Sauszeme: | 210,9 km2 | |||
• Ūdens: | 3,9 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 632 | |||
Blīvums (2024): | 12,5 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Eckendorf | |||
krievu: | Экендорфская | |||
Smārdes pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuPagastā atrodas dabas parks Milzukalns.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuCaur pagastu tek Slocene, Skujupīte. Attālums līdz Rīgai no Smārdes ir 60 kilometri, bet līdz tuvākajai pilsētai Tukumam — 12 kilometri.
Ezeri
labot šo sadaļuLielākie ezeri ir Kaņieris, Valguma ezers un Melnezers.
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski Smārdes pagastā atradās Antlavas muiža (Gut Altona), Cērkstes muiža (Gut Zerxten, Cērkste), Ošlejas muiža (Gut Ohschelei), Ozolu muiža (Gut Eckendorf, Ozolpils), Smārdes muiža (Gut Schmarden, Smārde), Šlokenbekas muiža (Gut Schlockenbeck, Milzkalne).
Pirmo reizi Smārdes vārds ir minēts vēstures avotos 1253. gadā. 1935. gadā Tukuma apriņķa Smārdes pagasta (līdz 1925. gadam Ozolnieku pagasts) platība bija 172,8 km² un tajā dzīvoja 1955 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizpures, Ošleju un Smārdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tukuma rajona Smārdes ciemam pievienoja likvidēto Aizpures ciemu, 1960. gadā — Praviņu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1965. gadā — Milzkalnes ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju. 1975. gadā pievienoja likvidēto Milzkalnes ciemu, bet daļu teritorijas iekļāva jaunizveidotajā Ozolpils ciemā. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Ozolpils ciema teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Smārdes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Engures novadā. 2021. gadā Engures novadu iekļāva Tukuma novadā.
Caur tagadējā Smārdes pagasta teritoriju ir gājusi gan Pirmā pasaules kara, gan arī Otrā pasaules kara frontes.
Smārdes pagastā atrodas arī daļa Ķemeru nacionālā parka.
Pieminekļi
labot šo sadaļuValsts nozīmes
labot šo sadaļu- Šlokenbekas muižas apbūve[5]
- Dzirnavu klēts
- Šlokenbekas viduslaiku pils
- Ūdru Milzukalns — pilskalns
- Milzkalnes Baznīcas kalns — kulta vieta
Vietējas nozīmes
labot šo sadaļu- Sēravotu Veselības avots — kulta vieta
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Smārde, Milzkalne, Rauda, Kūdra, Ozolpils un Cērkste.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
- Fricis Virsaitis (1881—1943), Latvijas armijas ģenerālis
- Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks.
- Andrejs Lejas-Sauss (1895—1941), Latvijas armijas pulkvedis.
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuPagastam cauri iet dzelzceļa līnija Rīga - Tukums ar stacijām Smārdē un Milzkalnē.
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuPagastā darbojas divas skolas — Smārdes pamatskola un Milzkalnes sākumskola, kā arī Smārdes bērnu pirmsskolas izglītības iestāde. Pagastā darbojas arī deju kolektīvi un kori.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |