Tilžas pagasts
Tilžas pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Tilžas upes krastos. Robežojas ar sava novada Krišjāņu, Bērzpils, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Lazdukalna un Baltinavas pagastiem, kā arī Ludzas novada Salnavas pagastu.
| Tilžas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Balvu novads |
| Centrs: | Tilža |
| Kopējā platība:[1] | 104,3 km2 |
| • Sauszeme: | 102,8 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 799 |
| Blīvums (2024): | 7,8 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Tilžas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuĶeiba, Mežupe, Raicene, Siļtine, Tilža.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuPagasts izveidojies Ruskulovas muižas teritorijā. Ap 1883. gadu muižas īpašnieks O. fon Lēvenšterns izziņoja, ka uz 6 gadiem par brīvu dos zemi, kas pēc tam būs no viņa jānomā, tādēļ šajā laikā ieceļoja daudz luterticīgo latviešu zemnieku no Vidzemes guberņas un Kurzemes guberņas. Pēc 1920. gada agrārās reformas Ruskulovas muiža tika sadalīta 1588 vienībās 15 949 ha kopplatībā, Vecpils muiža sadalīta 33 vienībās 251 ha kopplatībā.[4]
Līdz 1925. gadam tas saucās par Kokorevas pagastu. 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Tilžas pagasta platība bija 317,8 km² un tajā dzīvoja 6640 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Krampiņu, Krišjāņu, Ruskulovas, Skubiņu, Tilžas un Vectilžas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
Tilžas ciems ietilpa Viļakas apriņķī (1945-1949) un Balvu rajonā (1949-2009). 1954. gadā Tilžas ciemam pievienoja likvidēto Skubiņu ciemu, 1955. gadā - Krišjāņu ciema kolhoza «Plēsums» teritoriju. 1958. gadā kolhoza «Sarkanais oktobris» teritoriju pievienoja Vectilžas ciemam, bet Vectilžas ciema padomju saimniecības «Sarkanais partizāns» teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. 1965. gadā pievienoja Vectilžas ciema padomju saimniecības «Tilža» teritoriju. 1975. gadā pievienoja likvidētā Vectilžas ciema teritoriju, 1977. gadā - daļu Rugāju ciema teritorijas. 1989. gadā no Tilžas ciema atdalīja no jauna izveidotā Vectilžas ciema teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tilžas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu
- Nr. 296.: Doņikavas senkapi (Kara kapi) - Doņikavā
- Nr. 298.: Jaunlemesnieku senkapi (Kara kapi) - pie Jaunlemesniekiem
- Nr. 2865.: Tilžas (Kokorevas) luterāņu baznīca (1927)
- Nr. 2866.: Tilžas draudzes skola, vēlāk pareizticīgo baznīca (1895) - Tilžā
- Nr. 2867.: Tilžas katoļu baznīca (1922) - Tilžā
- Nr. 2868.: Tilžas vecais luterāņu draudzes nams (1902) - Tilžā[7]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Tilža (pagasta centrs), Akmeņrūči, Baltiņi, Barbāni, Degumnieki, Dievžeikari, Eglīši, Jaujas, Kadiševa, Kāpessils, Keibinieki, Kļavusala, Kuģenieki, Mežarijas, Petrovka, Raicene, Siliņi, Siltene, Spirģi, Stangas, Toki, Zvaigznes.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Roberts Ancāns (1919—1982), Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42877-42878 lpp. Rīga: 1940.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |