Amatas pagasts
Amatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Drabešu, Nītaures, Skujenes, Līgatnes un Vaives pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ģikšos, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni, Spāre, Aparnieki, Velmeri, Zāģeri.
| Amatas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Centrs: | Ģikši |
| Kopējā platība:[1] | 108,3 km2 |
| • Sauszeme: | 105,6 km2 |
| • Ūdens: | 2,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 611 |
| Blīvums (2022): | 5,8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Amatas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
ReljefsLabot
Reljefa formasLabot
Akmenskalns, Aparnieku kalns, Avotkalns, Āpšu kalni, Baložkalns, Bērziņkalns, Doļu pilskalns, Dzegužkalns, Dzērvu kalns, Dzirškalns, Gaidēnleja, Gribuļu kalni, Jēču kalni, Kalnlielmārču kalns, Kaļļu leja, Kaupes kalns, Krievu kalns, Lemeškalns, Lepekšu kalns, Lielais kalns, Palmēnu kalns, Ratnieku kalns, Ratnieku lejas, Raudu kalns, Reinu kalni, Ruķeļkalns, Skāduļu kalns, Skolas leja, Ūbeļkalns, Vasas kalns, Vēršu kalni, Vilkašas, Ziedu leja, Žagaru kalns.
HidrogrāfijaLabot
AvotiLabot
UpesLabot
Amata, Dadžupe, Gaidene, Grūba, Kurmjupe, Lielmārču strauts, Maiļupe, Nediene, Pērļupe, Ratnieku upe, Silnieku strauts, Skujas upe.
ŪdenstilpesLabot
Alaiņu ezers, Billes ūdenskrātuve, Doles ezers, Dziļūksnes ezers, Jaunsermuļu dīķi, Jēkuļu dīķi, Kalēju dīķis, Kauļu ezers, Leimaņu dīķis, Mazais Ruķeļu ezers, Melnais purvs, Rēveļu ezers, Ruķeļu ezers, Seklītis, Skalbēru dīķi, Straumēnu dīķis, Vilkašu ezers, Zāģeru dīķis, Zipu dīķis.
PurviLabot
Ducenes purvs, Dziļūkšņa purvs, Eglīšu purvs, Kurmu purvs, Kūdras purvs, Ķengu purvs, Maksnieku purvs, Meirānu purvs.
Dabas pieminekļiLabot
VēstureLabot
1945. gadā Cēsu apriņķa Kosas pagastā izveidoja Kosas ciema padomi. Cēsu rajona Kosas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rencēnu ciemu. 1965. gadā Kosas ciemam pievienoja Drabešu ciema padomju saimniecības «Amata» teritoriju, padomju saimniecības «Skujene» teritoriju ar ciema centru Kosu pievienoja Skujenes ciemam, bet pašu ciemu pārdēvēja par Amatas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Amatas pagasts apvienojās ar Drabešu pagastu, izveidojot Amatas novadu.
PieminekļiLabot
- Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)[4]
- Kaikūņu senkapi
- Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
- Doļu pilskalns
- Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
IedzīvotājiLabot
Ievērojamas personībasLabot
- Ernests Putniņš (1867–1962), ārsts ginekologs, LU profesors
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |