Drabešu pagasts
Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi. Robežojas ar sava novada Amatas pagastu, Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, Līgatnes pagastu un pa Gauju ar Straupes un Raiskuma pagastiem.
Drabešu pagasts | |
---|---|
Novads: | Cēsu novads |
Kopējā platība:[1] | 120,3 km2 |
• Sauszeme: | 117,4 km2 |
• Ūdens: | 2,9 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 2 196 |
Blīvums (2022): | 18,7 iedz./km2 |
![]() |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Amata, Dančupīte, Dzērdupe, Gaidene, Grūba, Kumadiņa, Pērļupe, Rakšupe.
EzeriLabot
Asaru ezers, Āraišu ezers, Gaucis, Mazais Lazdiņu ezers, Murkulītis, Pūcītis, Vēķu ezers, Vērsītes ezers, Ziemēnu ezers.
VēstureLabot
1935. gadā Cēsu apriņķa Drabešu pagasta platība bija 109,07 km² un tajā dzīvoja 2030 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Drabešu, Ieriķu un Rencēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Drabešu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ieriķu ciemu, 1961. gadā — likvidēto Līvu ciemu. 1965. gadā padomju saimniecības «Amata» teritoriju pievienoja Kosas ciemam, bet 1977. gadā Drabešu ciemam pievienoja daļu Vaives ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Drabešu pagasts apvienojās ar Amatas pagastu, izveidojot Amatas novadu. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
PieminekļiLabot
Valsts nozīmesLabot
- Vējdzirnavas[6]
- Vāveres kroga apbūve
- "Melturu" dzīvojamā rija
- Brušu pusmuižas apbūve
- Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
- Āraišu luterāņu baznīca
- Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
- Vāļu, Kalnamežiņu, Ainavu un Lejaspeļu senkapi
- Āraišu viduslaiku pils un apmetne
- Āraišu ezerpils
Vietējas nozīmesLabot
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ieriķi, Kārļi, Drabeši, Amata, Līvi, Meijermuiža, Āraiši.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |