Ilūkste

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ilūkste nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs. Izvietojusies Ilūkstes upes abos krastos autoceļu P70 un P72 krustojumā 204 kilometru attālumā no Rīgas.

Ilūkste
Novada pilsēta
Raiņa piemineklis Ilūkstē
Raiņa piemineklis Ilūkstē
Ģerbonis: Ilūkste
Ģerbonis
Ilūkste (Latvija)
Ilūkste
Ilūkste
Koordinātas: 55°58′40″N 26°17′51″E / 55.97778°N 26.29750°E / 55.97778; 26.29750Koordinātas: 55°58′40″N 26°17′51″E / 55.97778°N 26.29750°E / 55.97778; 26.29750
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Augšdaugavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Illoxen, Illuxt
Platība[1]
 • Kopējā 8,7 km2
 • sauszeme 8,5 km2
 • ūdens 0,2 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 2 119
 • blīvums 248,4 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5447
Mājaslapa www.ilukste.lv
Ilūkste Vikikrātuvē

Ilūkstē ir vairākas izglītības iestādes, sporta un mūzikas skola, darbojas kultūras centrs, bibliotēkas, bērnu un jauniešu centrs. Tajā ir gan interešu pulciņi, gan novadpētniecības muzejs, darbojas 232. Ilūkstes mazpulku organizācija. Atzīmējama vēl viena nevalstiska organizācija — dienas centrs “Fēnikss” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ilūkstes vēsturiskajā centrā atrodas triju konfesiju dievnami — katoļu, pareizticīgo un atjaunotā luterāņu baznīca (Latvijas PSR laikā tajā atradās sporta skola).

VēstureLabot

 
Ilūkste pirms sagraušanas 1915. gadā.

Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads.[4] Kā apdzīvota vieta tā sākusi veidoties 16. gadsimta sākumā Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā no iedzīvotājiem, kas uz šejieni pārcēlās pēc lietuviešu iebrukumā izpostītā Pobežas miesta. Rakstos pirmoreiz minēta 1559. gadā[5] kā mazs miestiņš Ilūkstes upes labajā krastā, kas pēc ordeņa likvidācijas pārgāja bruņinieka Kaspara Zīberga īpašumā un ietilpa Pilskalnes (Šlosbergas) muižas teritorijā.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšanas 1567. gadā Ilūkstē uzcēla luterāņu baznīcu un latīņu skolu 1596. gadā. Glābdamies no represijām, no Krievijas ieradās vecticībnieki. Ilūkstes muižnieks Bērtulis Zībergs (Bartold von Syberg zu Wischling, dzimis 1572) deva patvērumu no Rīgas izraidītiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai un 1690. gadā šeit uzcēla koka katoļu baznīcu. Laikā no 1754. līdz 1769. gadam jezuīti uzcēla Ilūkstē baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Latvijā.

Pateicoties savai atrašanās vietai ceļu no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils krustojumā Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un pēc pievienošanas Krievijas impērijai 1798. gadā bija Ilūkstes pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Illuxt) centrs. 1816. gadā uzcēla uniātu baznīcu. Pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas tā kļuva par Ilūkstes apriņķa centru. Miestā apmetās daudz ebreju tirgotāju. Katru gadu janvārī un augustā šeit notika gadatirgi, 1840. gadā garām miestam izbūvēja veco PēterburgasVaršavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte. 1861. gadā uniātu baznīcu nodeva pareizticīgajiem. 1861.—1865. gadā uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. 1910. gadā atklāja Ilūkstes skolotāju institūtu ar krievu mācību valodu, ko Pirmā pasaules kara laikā pārcēla uz Jaroslavļu. Pēc Vācijas karaspēka Kurzemes ofensīvas 1915. gadā Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebija palicis neviena vesela nama. 1917. gadā Ilūkste ieguva pilsētas tiesības, tomēr tā vairs neatguva savu agrāko nozīmi. Sagrautas bija arī visas baznīcas, ieskaitot lielo katoļu baznīcu, kas pēc kara vairs netika atjaunota un 1921. gadā katoļiem piešķīra bijušo uniātu (grieķu katoļu) baznīcu, kas tika pārbūvēta.

Pēc Latvijas Republikas izveidošanas 1927. gadā uzcēla tagadējo Ilūkstes 1. vidusskolu, kuras atklāšanā piedalījās toreizējais izglītības ministrs Rainis. Viņam par godu pie skolas 1990. gadā uzstādīja tēlnieka Folkmaņa veidotu pieminekli.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18973 652—    
19144 100+12.3%
1920457−88.9%
19351 300+184.5%
GadsIedz.±%
19592 680+106.2%
19703 145+17.4%
19793 131−0.4%
19893 340+6.7%
GadsIedz.±%
20002 983−10.7%
20112 555−14.3%
20212 169−15.1%

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot