Lauberes pagasts
Lauberes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastiem.
| Lauberes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Ogres novads | |||
| Centrs: | Laubere | |||
| Kopējā platība:[1] | 80,3 km2 | |||
| • Sauszeme: | 78,8 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 559 | |||
| Blīvums (2024): | 7,1 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1917. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs: | Andris Misters | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Lauberes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuPagasts izveidots 1917. gadā, apvienojot bijušos Laubermuižas un Ozolmuižas muižu pagastus ar nosaukumu Lauberes-Ozolu pagasts, ko 1925. gadā pārdēvēja par Lauberes pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Lauberes pagasta platība bija 81,9 km² un tajā dzīvoja 1107 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lauberes un Ozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lauberes ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1947) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Lauberes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ozolu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lauberes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Ievērojamas vietas un objekti
labot šo sadaļu- Lauberes dobumakmens — gandrīz pilnībā zemē iegrimis laukakmens, arheoloģijas piemineklis.
- Ančiņu velna akmens (Lielais akmens, Upurakmens, Velna klēpis) — 5,1 m gara, 4,3 m plata un 2,3 m augsta akmens tilpums ir ap 40 m³, apkārtmērs 16 m. Akmeni uzskata par senu kulta objektu, tas izmantots kā ziedošanas vieta. Akmens virsmā izveidots 1,3 m garš, 0,5 m plats un ap 0,1 m dziļš iedobums. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kurš akmeni nesis no Madlienas baznīcas, līdz iedziedājies gailis. Ar akmeni saistīti arī nostāsti par bagātībām, kas zem tā paslēptas, tāpēc akmens apkārtne izrakņāta.
- Ainavu parks «Zarumi» — privāts ainavu parks, pastaigu un atpūtas vieta, kur var aplūkot gan Pieclatu ozolu un Mīlestības lazdu, gan Vanšu tiltu un lielo kanjonu, kā arī citus savdabīgus dabas objektus.
- Robežnieku priede — stumbra apkārtmērs 3,4 m.
- Aviekstu ozoli — vairāki ozoli, kuru stumbra apkārtmērs pārsniedz 5 m.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuVairāk nekā 82% iedzīvotāju ir latvieši, 9% ir krievi un 5% baltkrievi. 46% iedzīvotāju ir vīrieši, 54% — sievietes. Meži aizņem 51% no pagasta platības.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas ir Laubere (pagasta centrs), Krodzinieki, Cēsītes.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ogres novadu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |