Augšdaugavas novads

Augšdaugavas novads
	Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums
	Ģerbonis
Centrs:	Daugavpils
Kopējā platība:	2 523,6 km2
• Sauszeme:	2 426,2 km2
• Ūdens:	97,4 km2
Iedzīvotāji (2022):	25 277
Blīvums (2022):	10,4 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik):	Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija)
Mājaslapa:	augsdaugavasnovads.lv

Augšdaugavas novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Daugavpils novads un Ilūkstes novads. Robežojas ar Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadiem ziemeļos, Krāslavas novadu austrumos, Lietuvas Panevēžas apriņķi rietumos un Utenas apriņķi dienvidos, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabalu dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas Daugavpils pilsētā, kas neietilpst novadā.

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Daugavpils rajona (1962—2009) teritorijai.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Augšdaugavas novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas: Ambeļu pagasts, Bebrenes pagasts, Biķernieku pagasts, Demenes pagasts, Dubnas pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Kalkūnes pagasts, Kalupes pagasts, Laucesas pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Medumu pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Salienas pagasts, Skrudalienas pagasts, Subates pilsēta, Sventes pagasts, Šēderes pagasts, Tabores pagasts, Vaboles pagasts, Vecsalienas pagasts un Višķu pagasts.

DabaLabot

Novada dienvidos un rietumos atrodas Augšzemes augstiene un Aknīstes pacēlums, ziemeļaustrumos — Latgales augstiene, ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem Austrumlatvijas zemiene. Augstumi virs jūras līmeņa no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: dolomīts, grants, kūdra.^[3]

UpesLabot

Caur novadu tek Daugava un tās pietekas: Ilūkste, Laucesa, Dubna, Līksna.

ŪdenstilpesLabot

Lielākie ezeri: Sventes ezers — 7,39 km², Riču ezers — 5,88 km², Lielais Stropu ezers — 4,18 km².

VēstureLabot

IedzīvotājiLabot

Saskaņā ar PMLP datiem, 2022. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā dzīvoja 27 645 iedzīvotāju.^[4]

Nenumurēta saraksta elements

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	78 141	—
1959	60 637	−22.4%
1967	54 831	−9.6%

Gads	Iedz.	±%
1970	52 822	−3.7%
1979	49 617	−6.1%
1989	47 163	−4.9%

Gads	Iedz.	±%
2000	42 483	−9.9%
2011	33 222	−21.8%
2021	25 456	−23.4%

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasts	2000	2016	2020
1	Ilūkste	Pilsēta	Ilūkstes novads	Pilsēta	2962	2380	2214
2	Vecstropi	Ciems	Daugavpils novads	Naujenes pagasts	2030	1450	1327
3	Lociki	Ciems	Daugavpils novads	Naujenes pagasts	1355	1030	972
4	Krauja	Ciems	Daugavpils novads	Naujenes pagasts	1112	963	850
5	Kalkūni	Ciems	Daugavpils novads	Kalkūnes pagasts	1205	817	720
6	Višķi (kopā ar Višķu tehnikumu)	Ciems	Daugavpils novads	Višķu pagasts	1039	646	613
7	Subate	Pilsēta	Ilūkstes novads	Pilsēta	861	645	596
8	Silene	Ciems	Daugavpils novads	Skrudalienas pagasts	854	605	525
9	Kalupe	Ciems	Daugavpils novads	Kalupes pagasts	748	610	567
10	Medumi	Ciems	Daugavpils novads	Medumu pagasts	695	499	447
11	Svente	Ciems	Daugavpils novads	Sventes pagasts	713	480	391
12	Randene	Ciems	Daugavpils novads	Kalkūnes pagasts	591	382	355
13	Bebrene	Ciems	Ilūkstes novads	Bebrenes pagasts	596	370	328
14	Eglaine	Ciems	Ilūkstes novads	Eglaines pagasts	555	374	335
15	Mirnijs	Ciems	Daugavpils novads	Laucesas pagasts	541	360	305
16	Naujene	Ciems	Daugavpils novads	Naujenes pagasts	441	378	353
17	Nīcgale	Ciems	Daugavpils novads	Nīcgales pagasts	572	303	268
18	Dubna	Ciems	Daugavpils novads	Dubnas pagasts	471	366	306
19	Maļinova	Ciems	Daugavpils novads	Maļinovas pagasts	466	337	294
20	Pašuliene	Ciems	Ilūkstes novads	Šēderes pagasts	539	227	186
21	Demene	Ciems	Daugavpils novads	Demenes pagasts	343	268	230
22	Kumbuļi	Ciems	Daugavpils novads	Demenes pagasts	376	228	213
23	Tabore	Ciems	Daugavpils novads	Tabores pagasts	327	259	217
24	Ambeļi	Ciems	Daugavpils novads	Ambeļu pagasts	320	242	233
25	Špoģi	Ciems	Daugavpils novads	Višķu pagasts	320	239	213
26	Dviete	Ciems	Ilūkstes novads	Dvietes pagasts	341	224	187
27	Šēdere	Ciems	Ilūkstes novads	Šēderes pagasts	349	187	160
28	Saliena	Ciems	Daugavpils novads	Salienas pagasts	312	194	187
29	Červonka	Ciems	Daugavpils novads	Vecsalienas pagasts	286	212	178
30	Līksna	Ciems	Daugavpils novads	Līksnas pagasts	298	179	171
31	Vabole	Ciems	Daugavpils novads	Vaboles pagasts	267	186	152
32	Biķernieki	Ciems	Daugavpils novads	Biķernieku pagasts	281	162	134
33	Laucesa	Ciems	Daugavpils novads	Laucesas pagasts	205	178	160
34	Pilskalne	Ciems	Daugavpils novads	Pilskalnes pagasts	173	157	134
35	Skrudaliena	Ciems	Daugavpils novads	Skrudalienas pagasts	196	119	112
36	Vīganti	Ciems	Daugavpils novads	Višķu pagasts	260	93	68
37	Stropi	Ciems	Daugavpils novads	Naujenes pagasts	136	140	116
38	Muitas	Ciems	Daugavpils novads	Kalkūnes pagasts	142	99	81

Nacionālais sastāvsLabot

Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[6]

Latvieši (10894)			43.1%
Krievi (8884)			35.1%
Poļi (2614)			10.3%
Baltkrievi (1392)			5.5%
Lietuvieši (294)			1.2%
Ukraiņi (294)			1.2%
Cita un neizvēlēta (905)			3.6%

PašvaldībaLabot

Pamatraksts: 2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie:

Jānis Cālītis (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis,
Valentīns Cirsis (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids,
Jānis Daudzvārdis (1942—2022), šahists,
Rihards Eigims (1962), uzņēmējs, politiķis,
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks,
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks,
Ignats Gigels (1866—1947), politiķis,
Ina Gudele (1964), valsts darbiniece,
Staņislavs Ivbuls (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks,
Mihails Jermolajevs (1881—1919), sabiedriskais darbinieks,
Mārtiņš Jeske (1883—1941), armijas ģenerālis,
Antons Jukšinskis (1902—1958), politiķis,
Arvīds Klišāns (1934), mežradznieks,
Antons Kursītis (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks,
Vincents Kursītis (1892—1974), jurists, politiķis,
Eduards Kusiņš (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis,
Afanasijs Kuzmins (1947), šāvējs,
Vladislavs Lapinskis (1899—19??), politiķis,
Akvelīna Līvmane (1951), aktrise, astroloģe,
Jānis Mendriks (1907—1953), katoļu draudzes priesteris,
Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks,
Juris Pabērzs (1891—1961), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks, literāts,
Sebastjāns Pabērzs (1889—1942), politiķis, sabiedriskais darbinieks,
Pauls Sukatnieks (1914—1989), dārznieks, selekcionārs,
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (1823—1896), muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks,
Vladislavs Raginis (1908—1939), Polijas armijas virsnieks,
Stefans Rāzna (1951), politiķis, uzņēmējs,
Antons Rubins (1885—1964), literāts, politiķis,
Broņislavs Salītis (1938), sabiedriskais darbinieks,
Vilis Siliņš (1823—1896), sabiedriskais darbinieks,
Antons Skrinda (1881—1918), kara ārsts, rakstnieks,
Benedikts Skrinda (1868—1947), katoļu priesteris, rakstnieks,
Kazimirs Skrinda (1875—1919), katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs, publicists,
Gothards Frīdrihs Stenders (1714—1796), apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas"
Heinrihs Strods (1925—2012), vēsturnieks,
Dora Stučka (1870—1950), tulkotāja, sabiedriskā darbiniece,
Staņislavs Vasiļevskis (1907—1988), astronoms,
Teodors Volfs fon Līdinghauzens (1662—1712), Inflantijas bīskaps.

Ievērojamas vietasLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 449. lpp.
↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/8184/download
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[LPE-3] Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 449. lpp.

[4] ttps://www.pmlp.gov.lv/lv/media/8184/download

[5] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/

[6] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]