Blomes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Smiltenes, Brantu un Raunas pagastiem, Cēsu novada Mārsnēnu pagastu un Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastiem.

Blomes pagasts
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Blome
Kopējā platība:[1] 76,0 km2
 • Sauszeme: 74,3 km2
 • Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 804
Blīvums (2024): 10,8 iedz./km2
Izveidots: 1891. gadā
Mājaslapa: www.blome.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Blumenhof
krievu: Блуменская
Blomes pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Asuāns, Blomes dzirnavu ezers, Muiniešu dzirnavu ezers, Pauru dīķis, Steģu gravas uzpludinājums.

Lisas purvs.

Dabas pieminekļi

labot šo sadaļu
  • Riņģu dižozols (apkārmērs 8,6 m)
  • Kreiļu dižozols
  • Kreiļu dižkadiķis
  • Garoziņas dižpriede
  • Dukuļu dižegle
  • Pelītes dižvīksna
  • Brandavu priede
  • Pasaku ozols
  • Nigras ielejā — Steģu grava ar dolomīta atsegumiem un Kāļu gravu
  • Jeberleja (Mutulītes ieleja)
  • Jaunsmiltenes aleja

Blomes pagasts izveidots 1891. gadā, apvienojot Blomes un Biksējas muižu pagastus. 1920. gada zemes reformas laikā Blomes muižu sadalīja 140 vienībās 2021 ha kopplatībā, Biksējas muižu (Wilkenpahlen) 27 vienībās 278 ha kopplatībā, bet Ikšeles muižu (Uexküllshof) 17 vienībās 237 ha kopplatībā.[4]

—1926. gadā tas saukts par Nigras pagastu.[5] 1935. gadā pagasta platība bija 64,5 km² un tajā dzīvoja 1254 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Blomes un Mutulītes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Blomes ciems ietilpis Smiltenes (1949—1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. Blomes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mutulītes ciemu.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Blomes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

  • Krēsliņu senkapi ("Zelta kalniņš")
  • Brāļu draudzes saiešanas nams "Riņģos"
  • Blomes muiža
  • Blomes - Siļķītes pamatskolas ēka (1881)
  • Ķikuļu Jēkaba piemiņas ansamblis (1977)
  • piemiņas zīme “Vārpas” (tēlnieks O. Feldsbergs)

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 254—    
19591 308+4.3%
19651 330+1.7%
GadsIedz.±%
19791 223−8.0%
19891 177−3.8%
20001 110−5.7%
GadsIedz.±%
2011923−16.8%
2021855−7.4%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Blome (pagasta centrs), Biksēja, Drandi, Jeberi, Purēnieši, Kaiberis, Jāņmuiža. Blome atrodas 8 km no Smiltenes, 25 km no Valmieras un 36 km no Cēsīm.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Ķikuļu Jēkabs (1740—1777), pirmo zināmo laicīga satura dzejoļu autors latviešu valodā
  • Jūlijs Pētersons (1880—1945), latviešu rakstnieks.
  • Ādolfs Ābele (1889-1967), latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks un mūzikas pedagogs. Latvijas Universitātes studentu kora “Dziesmuvara" diriģents (1927-1944). Komponējis simfoniskos tēlojumus, klavierdarbus, kora un solo dziesmas, tautasdziesmu apdares.
  • Andris Marts (1952), latviešu dzejnieks, rakstnieks un komponists.

Pagastu šķērso autoceļi Smiltene—Valmiera (P18) un Smiltene—Mārsnēni—Liepa.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2603. sleja.
  5. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 7.jūlijs
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP