Cēsu novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Cēsu novads (2009—2021).
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Cēsu novads, Amatas novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads. Robežojas rietumos ar Siguldas novadu, dienvidos ar Ogres novadu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu, austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem, ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu. Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā.
Cēsu novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Cēsis | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 668,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 589,3 km2 | |||||
• Ūdens: | 78,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2022):[2] | 40 810 | |||||
Blīvums (2022): | 15,8 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Jānis Rozenbergs (Jaunā Vienotība) | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
![]() |
Teritoriālais iedalījums Labot
Cēsu novada pašvaldības teritorija iedalās 7 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:[3]
Amatas apvienība: Amatas pagasts, Drabešu pagasts, Nītaures pagasts, Skujenes pagasts, Zaubes pagasts;
Cēsu apvienība: Cēsu pilsēta, Vaives pagasts;
Jaunpiebalgas apvienība: Jaunpiebalgas pagasts, Zosēnu pagasts;
Līgatnes apvienība: Līgatnes pilsēta, Līgatnes pagasts;
Pārgaujas apvienība: Raiskuma pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts;
Priekuļu apvienība: Liepas pagasts, Mārsnēnu pagasts, Priekuļu pagasts, Veselavas pagasts;
Vecpiebalgas apvienība: Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Kaives pagasts, Taurenes pagasts, Vecpiebalgas pagasts.
Daba Labot
Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums, ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.[4] Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši, Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa, Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs, Lielais Unguru purvs). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks.[5]
Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.[5]
Upes Labot
Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata, Līgatne, Brasla. Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre, dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe.
Ūdenstilpes Labot
Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).[5]
Vēsture Labot
Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.[5] Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[5] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāju skaits (2021)[6] |
---|---|---|---|---|
1. | Cēsis | Pilsēta | - | 16 553 |
2. | Liepa | Ciems | Liepas | 2202 |
3. | Priekuļi | Ciems | Priekuļu | 2183 |
4. | Augšlīgatne | Ciems | Līgatnes | 1435 |
5. | Līgatne | Pilsēta | - | 1134 |
6. | Jaunpiebalga | Ciems | Jaunpiebalgas | 880 |
7. | Jāņmuiža | Ciems | Priekuļu | 528 |
8. | Dzērbene | Ciems | Dzērbenes | 484 |
9. | Vecpiebalga | Ciems | Vecpiebalgas | 457 |
10. | Straupe | Ciems | Straupes | 444 |
11. | Līvi | Ciems | Drabešu | 437 |
Nacionālais sastāvs Labot
Pašvaldība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki Labot
- Jānis Seskis (1877—1943), skolotājs un Latvijas diplomāts;
- Linda Leen (1979), dziedātāja;
- Inga Alsiņa—Lasmane (1978), aktrise;
- Jānis Cimze (1814—1881), komponists, skolotājs;
- Daumants Gailis (1927—1991), diriģents, profesors, kordiriģents;
- Uldis Dumpis (1943), aktieris;
- Artis Rasmanis (1971), uzņēmējs, motosportists;
- Eero Rass (1961), skolotājs, stikla mākslinieks, mākslinieks;
- Iluta Gaile (1968), kamaniņu braucēja;
- Kristīne Garklāva (1979), TV ziņu moderatore, žurnāliste;
- Kristers Serģis (1974), motosportists;
- Ritums Ivanovs (1968), gleznotājs;
- Tēlnieku Jansonu dzimta;
- Kārlis Jansons (1896—1986);
- Andrejs Jansons (1937—2006);
- Matiass Jansons (1973);
- Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš (1879—1951), komponists, diriģents, ērģelnieks;
- Gunārs Ķirsons (1951), uzņēmējs;
- Eduards Veidenbaums (1867—1892), dzejnieks;
- Andrejs Žagars (1958), aktieris, režisors, uzņēmējs;
- Juris Žagars (1961), aktieris, uzņēmējs;
- Ernests Putniņš (1867-1962), ārsts ginekologs, LU profesors;
- Melānija Vanaga (1905-1997), rakstniece;
- Emīls Dārziņš (1875—1910), komponists un mūzikas kritiķis;
- Hermanis Buduls (1882—1954), psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns;
- Kārlis Miesnieks (1887—1977), gleznotājs;
- Augusts Ģiezens (1888—1964), valodnieks un skolotājs;
- Jēkabs Strazdiņš (1905—1958), gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis;
- Jānis Paukštello (1951), aktieris;
- Milda Lauberte (1918—2009), ārste, šaha meistare;
- Pauls Valdens (1863—1957), ķīmiķis, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem;
- Jānis Šulcs (1885—1979) ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943);
- Baiba Bendika (1991), biatloniste;
- Eduards Veidenbaums (1867-1892), dzejnieks un tulkotājs;
- Edvards Treimanis–Zvārgulis (1866-1950), dzejnieks, Krievijas Impērijas Otrās Valsts domes deputāts (1907);
- Dāvids Rudzītis (1881-1939), pirmais Valsts kancelejas direktors;
- Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts;
- Reinis Kaudzīte (1839—1920), un Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieki, novadpētnieki, pedagogi, pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" autori;
- Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923);
- Voldemārs Zāmuēls (1872—1948), politiskais darbinieks, jurists. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917—1918), Latvijas Ministru prezidents (1924);
- Kārlis Bormanis (1877—1958), tautskolotājs, kultūras darbinieks, bezalkoholiskā vīnes receptes izgudrotājs, pirmo ģeogrāfijas mācību grāmatu autors Latvijā;
- Kārlis Skalbe (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis;
- Antons Austriņš (1884—1934), latviešu rakstnieks;
- Pauls Putniņš (1937—2018), latviešu dramaturgs, režisors, publicists un politiķis, 5., 6. un 9. Saeimas deputāts;
- Aleksandrs Kiršteins (1948), latviešu politiķis un arhitekts, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Ievērojamas vietas Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «PJaunais Cēsu novads». cēsis (latviešu). Skatīts: 2022-09-11.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 298. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 258, 259. lpp.
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.07.2022.
Ārējās saites Labot
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |