Ogres novads
Ogres novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos. Tajā ietilpst bijušā Ogres rajona Ogres pilsēta un 9 pagasti. Novada administratīvais centrs ir Ogre. Robežojas ar Ikšķiles, Ropažu, Mālpils, Amatas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.
|
| ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Ogres novads 2002. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ogre | |||||
| Platība: | 992,35 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2010): | 38 861[1] | |||||
| Blīvums: | 39.2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2002. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Egīls Helmanis (NA) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
9 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
*** Vikikrātuvē
| ||||||
VēstureLabot
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ĢeogrāfijaLabot
Virsmas reljefs, klimats, ūdeņiLabot
Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20—50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R—A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap −6 °C, bet jūlijā — ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 — 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes — Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā — tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis — Neteiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.[2] Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem — Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala. Meži aizņem 42% no novada teritorijas.
Administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Guntis Eniņš. "100 dižākie un svētākie". Rīga : Lauku Avīze, 2008. 244; 245. lpp. ISBN 9789984827155.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saitesLabot
- Oficiālā mājaslapa
- Teika par Kangaru kalnu rašanos ( Teksts un tā audioieraksts, teicējs Ēriks Pozemovskis)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |