Ogres novads

; ; ;
	Ogres novads 2002. g. (tumšāks) un 2009. g. robežās
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ogre
Platība:	992,35 km2
Iedzīvotāji (2010):	38 861
Blīvums:	39.2 iedz./km2
Izveidots:	2002. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Egīls Helmanis (NA)
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta un; 9 pagasti
Mājaslapa:	www.ogre.lv
	*** Vikikrātuvē

Ogres novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos. Tajā ietilpst bijušā Ogres rajona Ogres pilsēta un 9 pagasti. Novada administratīvais centrs ir Ogre. Robežojas ar Ikšķiles, Ropažu, Mālpils, Amatas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.

Satura rādītājs

1 Vēsture
- 1.1 Ievērojamas vietas
- 1.2 Ievērojami novadnieki
2 Ģeogrāfija
3 Pašvaldība
4 Tautsaimniecība
5 Izglītība
6 Sports
7 Kultūra
8 Reliģija
9 Attēlu galerija
10 Atsauces
11 Ārējās saites

VēstureLabot

Ievērojamas vietasLabot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ogres novadā

Ievērojami novadniekiLabot

ĢeogrāfijaLabot

Virsmas reljefs, klimats, ūdeņiLabot

Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20—50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R—A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap −6 °C, bet jūlijā — ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 — 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes — Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā — tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis — Neteiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.^[2] Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem — Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala. Meži aizņem 42% no novada teritorijas.

Administratīvais iedalījumsLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[3]

Latvieši (27067)			75.1%
Krievi (5863)			16.3%
Baltkrievi (936)			2.6%
Poļi (446)			1.2%
Ukraiņi (472)			1.3%
Cita tautība (774)			2.1%
Nav izvēlēta (468)			1.3%

Apdzīvotās vietasLabot

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Guntis Eniņš. "100 dižākie un svētākie". Rīga : Lauku Avīze, 2008. 244; 245. lpp. ISBN 9789984827155.
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saitesLabot

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[2] Guntis Eniņš. "100 dižākie un svētākie". Rīga : Lauku Avīze, 2008. 244; 245. lpp. ISBN 9789984827155.

[3] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[1]

[2]

[3]