Vikipēdija

Ogres novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Ogres novads
Ogres novads karte 2021.png
Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Ogres novada karogs Ogres novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ogre
Kopējā platība:[1] 1 839,4 km2
 • Sauszeme: 1 766,9 km2
 • Ūdens: 72,6 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 57 591
Blīvums (2022): 32,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-): Egils Helmanis (Nacionālā apvienība)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.ogresnovads.lv/lv
Ogres novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

DabaLabot

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[3] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[4] Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.[5]

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[4]

UpesLabot

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[4]

ŪdenstilpesLabot

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[5]

VēstureLabot

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[3] 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[5]

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193527 005—    
195935 189+30.3%
196744 460+26.3%
GadsIedz.±%
197047 879+7.7%
197958 040+21.2%
198965 813+13.4%
GadsIedz.±%
200063 064−4.2%
201161 123−3.1%
202157 617−5.7%

Apdzīvotās vietasLabot

Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
Nr. Nosaukums Statuss Novads (līdz 2021. gadam) Pagasti 2000 2016 2020
1 Ogre Pilsēta Ogres novads Pilsēta 26200 23903 23061
2 Ikšķile Pilsēta Ikšķiles novads Pilsēta 3853 6532 7217
3 Lielvārde Pilsēta Lielvārdes novads Pilsēta 5183 6090 5939
4 Ķegums Pilsēta Ķeguma novads Pilsēta 2546 2193 2088
5 Ciemupe Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 513 939 1065
6 Ogresgals Ciems Ogres novads Ogresgala pagasts 872 1006 1007
7 Jumprava Ciems Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 1264 1034 983
8 Madliena Ciems Ogres novads Madlienas pagasts 1061 785 777
9 Suntaži Ciems Ogres novads Suntažu pagasts 1002 776 718
10 Tīnūži Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 376 485 658
11 Birzgale Ciems Ķeguma novads Birzgales pagasts 816 624 618
12 Lēdmane Ciems Lielvārdes novads Lēdmanes pagasts 676 540 508
13 Ķeipene Ciems Ogres novads Ķeipenes pagasts 698 500 475
14 Rembate Ciems Ķeguma novads Rembates pagasts 618 499 462
15 Laubere Ciems Ogres novads Lauberes pagasts 496 324 309
16 Kaibala Ciems Lielvārdes novads Lielvārdes pagasts 271 257 267
17 Meņģele Ciems Ogres novads Meņģeles pagasts 409 274 261
18 Līčupe Ciems Ogres novads Mazozolu pagasts 441 254 231
19 Taurupe Ciems Ogres novads Taurupes pagasts 379 223 222
20 Krape Ciems Ogres novads Krapes pagasts 259 176 168
21 Tome Ciems Ķeguma novads Tomes pagasts 138 143 133
22 Dzelmes Ciems Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 202 140 130
23 Ceplīši Ciems Ikšķiles novads Tīnūžu pagasts 106 109 101

Nacionālais sastāvsLabot

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[6]
Latvieši (46964)
  
 81.5%
Krievi (6627)
  
 11.5%
Baltkrievi (1131)
  
 2.0%
Ukraiņi (632)
  
 1.1%
Poļi (601)
  
 1.0%
Lietuvieši (358)
  
 0.6%
Cita un neizvēlēta (1280)
  
 2.2%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādesLabot

Pamatskolas un sākumskolasLabot

Pirmsskolas izglītības iestādesLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  651. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
  6. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.08.2022.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ogres_novads&oldid=3765157"