Ogres novads

Ogres novads
	Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ogre
Kopējā platība:	1 839,4 km2
• Sauszeme:	1 766,8 km2
• Ūdens:	72,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	57 689
Blīvums (2024):	32,7 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-):	Egils Helmanis (Nacionālā apvienība)
Teritoriālās; vienības:	4 pilsētas; un 16 pagasti
Mājaslapa:	www.ogresnovads.lv/lv
	Ogres novads Vikikrātuvē

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Vidzemes vēsturiskajā zemē

Vidzemē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta (daļēji), Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts.

Zemgales vēsturiskajā zemē

Zemgalē ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: Birzgales pagasts, Ķeguma pilsēta (daļēji), Tomes pagasts.

Daba

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.^[3] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.^[4]

Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži aptvēr ap pusi no novada teritorijas.^[5]

Vidējā temperatūra janvārī ir -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums ir 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.^[4]

Upes

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.^[4]

Ūdenstilpes

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.^[5]

Vēsture

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.^[3] 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai.^[5]

Livonijas kara laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. Pēc kara teritorija nonāca Polijas Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.^[5]^[6]

Līdz 1947. gadam Ogres novada teritorija ietilpa Rīgas apriņķī. Pēc 1947. gadā īslaicīgi tika izveidots Ogres apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Ogres rajons. 1952. — 1953. gadā Ogres rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 2009. gadā izveidots Ogres novads, bet 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots pašreizējais Ogres novads, kurā apvienoja veco Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	27 005	—
1959	35 189	+1.11%
1967	44 460	+2.97%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	47 879	+2.50%
1979	58 040	+2.16%
1989	65 813	+1.26%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	63 064	−0.39%
2011	61 123	−0.28%
2021	57 617	−0.59%

Apdzīvotās vietas

Tabulā attēlotas 20 lielākās apdzīvotās vietas Ogres novadā

Pamatraksts: Ogres novada ciemu uzskaitījums

Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasti	2000	2016	2020	2025
1	Ogre	Pilsēta	Ogres novads	Pilsēta	26200	23903	23061	23942
2	Ikšķile	Pilsēta	Ikšķiles novads	Pilsēta	3853	6532	7217	7710
3	Lielvārde	Pilsēta	Lielvārdes novads	Pilsēta	5183	6090	5939	6148
4	Ķegums	Pilsēta	Ķeguma novads	Pilsēta	2546	2193	2088	2184
5	Ogresgals	Ciems	Ogres novads	Ogresgala pagasts	872	1006	1007	1571
6	Ciemupe	Ciems	Ogres novads	Ogresgala pagasts	513	939	1065	1179
7	Jumprava	Ciems	Lielvārdes novads	Jumpravas pagasts	1264	1034	983	1019
8	Suntaži	Ciems	Ogres novads	Suntažu pagasts	1002	776	718	815
9	Madliena	Ciems	Ogres novads	Madlienas pagasts	1061	785	777	751
10	Birzgale	Ciems	Ķeguma novads	Birzgales pagasts	816	624	618	635
11	Tīnūži	Ciems	Ikšķiles novads	Tīnūžu pagasts	376	485	658	544
12	Lēdmane	Ciems	Lielvārdes novads	Lēdmanes pagasts	676	540	508	513
13	Rembate	Ciems	Ķeguma novads	Rembates pagasts	618	499	462	469
14	Ķeipene	Ciems	Ogres novads	Ķeipenes pagasts	698	500	475	393
15	Laubere	Ciems	Ogres novads	Lauberes pagasts	496	324	309	323
16	Kaibala	Ciems	Lielvārdes novads	Lielvārdes pagasts	271	257	267	274
17	Līčupe	Ciems	Ogres novads	Mazozolu pagasts	441	254	231	252
18	Meņģele	Ciems	Ogres novads	Meņģeles pagasts	409	274	261	234
19	Taurupe	Ciems	Ogres novads	Taurupes pagasts	379	223	222	242
20	Dobelnieki	Ciems	Ikšķiles novads	Tīnūžu pagasts	34	116	164	224

Nacionālais sastāvs

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[7]

Latvieši (47079)			81.2%
Krievi (6560)			11.3%
Baltkrievi (1108)			1.9%
Ukraiņi (860)			1.5%
Poļi (588)			1.0%
Lietuvieši (362)			0.6%
Igauņi (44)			0.1%
Čigāni (43)			0.1%
Ebreji (24)			0.0%
Cita un neizvēlēta (1298)			2.2%

Pašvaldība

Pamatraksts: Ogres novada dome

Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 23 deputātu sastāvā. Tā, ka Ogres novads ir lielākais novads Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, tad tās domes deputātu skaits ir lielākais starp pārējiem Latvijas novadiem. Kopš 2017. gada domes priekšsēdētājs ir Egils Helmanis. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi sešas pastāvīgās komitejas – Finanšu komiteju, Reģionālās attīstības jautājumu komiteju, Sociālo un veselības jautājumu komiteju, Izglītības jautājumu komiteju, Kultūras, jaunatnes un sporta jautājumu komiteju un Sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komiteju.


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija	8450	48,94	13
Jaunā Vienotība	1607	9,31	2
Latvijas Reģionu apvienība	1553	8,99	2
Kustība Par!	1143	6,62	2
Nacionālā Savienība "Taisnīgums"	1016	5,88	2
Latvijas attīstībai, Vidzemes partija	1019	5,19	2

Saimniecība

2025. gadā Ogres novadā aktīvi bija 2782 uzņēmumi no kuriem 1971 uzņēmums bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 477 bija zemnieku saimniecības, 172 bija individuālie komersanti, 131 individuālais uzņēmums, 14 kooperatīvās sabiedrības, 6 akciju sabiedrības. Lielākie uzņēmumi ir AS HansaMatrix, SIA Fazer Latvija un SIA Ogres rajona slimnīca.

Transports

Ogres stacija

Lielvārdes stacija

Ogres novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ogres novadam ir A6 (Rīga—Daugavpils), kas savieno visas četras Ogres novada pilsētas — Ikšķili, Ogri, Ķegumu un Lielvārdi. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P4 (Rīga—Ērgļi), P5 (Ulbroka—Ogre), P8] (Inciems—Sigulda—Ķegums), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), P32 (Augšlīgatne—Skrīveri), P80 (Tīnūži—Koknese), P85 (Rīgas HES—Jaunjelgava), P86 (Bauska—Linde) un P87 (Bauska—Aizkraukle).

Nozīmīga loma transporta sfērā ir dzelzceļa līnijai Rīga—Daugavpils, kas paralēli autoceļam A6 šķērso Ogres novadu. Uz dzelzceļa līnijas Ogres novadā ir divas stacijas (Ogre un Lielvārde) un septiņas dzelzceļa pieturas (Ikšķile, Jaunogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Kaibala un Jumprava).

Izglītība

Ogres novadā darbojas 6 vidējās izglītības iestādes, 13 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādes

Pamatskolas un sākumskolas

Pirmsskolas izglītības iestādes

Sports

Ogres novadā darbojas 3 izglītības iestādes, kas nodarbojas ar sportistu audzināšanu:

Tāpat, Ogres novadā ir bāzēti vairāki sporta klubi - BK Ogre (basketbols), Lielvārde/FatPipe (florbols), Ogres vilki (florbols), HK Ogre Juniors (hokejs).

Kultūra

Ogres novadā darbojas 20 kultūras un tautas nami, 23 bibliotēkas, kā arī 16 muzeji.

Kultūras un tautas nami

Bibliotēkas

Muzeji

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

Kārlis Hūns (1831—1877), gleznotājs,
Antons Benjamiņš (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
Kārlis Brencēns (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
Eduards Brencēns (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
Igors Stepanovs (1976), futbolists
Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
Andrejs Prohorenkovs (1977—2025), futbolists
Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
Marts Pujāts (1982), dzejnieks
Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
Ēriks Dauksts (1984), politiķis
Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
Oļegs Žatkins (1987), futbolists
Oskars Bārtulis (1987), hokejists
Anete Šteinberga (1990), basketboliste
Otto Birznieks (1991), autosportists
Vilhelms Purvītis (1872—1945), gleznotājs
Kārlis Kažociņš (1886—1920). korditriģents
Pauls Sakss (1878—1966), dziedonis
Leontīne Blaua (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
Rūdolfs Bangerskis (1878—1958), ģenerālis
Meinards (1130/1140—1196), bīskaps
Pauls Kvelde (1927—2017), diriģents
Andrejs Pumpurs (1841—1902), rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs
Auseklis (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
Edgars Kauliņš (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs
Gunārs Priede (1928—2000), dramaturgs
Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
Dzintra Klētniece (1946—2016), teātra aktrise un režisore
Anastasija Neretniece (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
Alex (1962—2021), mūziķis
Olga Rajecka (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
Āris Matesovičs (1992), aktieris
Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
Kārlis Grigulis (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
Regīna Ezera (1930—2002), rakstniece
Kārlis Ēriks Arons (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
Jānis Greste (1876—1951), pedagogs
Jānis Dūklavs (1952), politiķis
Raimonds Vējonis (1966), politiķis, Latvijas Valsts Prezidents (2015—2019)
Aleksis Mierlauks (1866—1943), režisors un aktieris
Jānis Lūsis (1939—2020), šķēpa metējs
Sudrabu Edžus (1860—1941), rakstnieks
Nora Ikstena (1969), rakstniece
Jānis Purapuķe (1864—1902), rakstnieks
Jānis Kaijaks (1952), režisors, aktieris
Pēteris Rozenbergs (1871—1919), luterāņu mācītājs
Uldevene, Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais
Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs
Daniels no Bannerovas, Lielvārdes kungs Daugavas Līvzemē
Ludvigs Cimmermanis (1852—1906), Lielvārdes luterāņu mācītājs
Jūlijs Mežapuķe (1901—1998), dārznieks, sabiedriskais darbinieks
Ainars Bašķis (1961), inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis
Ineta Lipša (1970), vēsturniece
Imants Bodnieks (1941), treka riteņbraucējs un treneris
Leonīds Leimanis (1910—1974), kinorežisors
Jānis Sildegs (1939—1996), komponists un pianists
Oļģerts Ābelīte (1909—1972), grafiķis
Kristiāns Vilhelms Brokhūzens (1768—1842), luterāņu mācītājs
Liāna Langa (1960), dzejniece un publiciste
Aleksandrs Jaunbērzs (1882—1969), politiķis
Aleksandrs Bode (1875—1955), telegrāfa un telefona sakaru speciālists
Antons Megnis (1907—1982), gleznotājs
Valdis Villerušs (1942), grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs
Marga Tetere (1912—1991), aktrise un režisore
Ainārs Vilciņš (1966), politiķis, uzņēmējs, atslēdznieks skijoringists
Česlavs Batņa (1979), kordiriģents, pedagogs un politiķis
Jānis Jirgens (1871—1948), pedagogs, politiķis
Rūdolfs Jirgens (1869—1944), pedagogs, psihologs