Ogres novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.
Ogres novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Ogre | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 839,4 km2 | |||||
• Sauszeme: | 1 766,9 km2 | |||||
• Ūdens: | 72,6 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2022):[2] | 57 591 | |||||
Blīvums (2022): | 32,6 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021-): | Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) | |||||
Teritoriālās vienības: |
4 pilsētas
un 16 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
![]() |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.
DabaLabot
Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.[3] Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.[4]
Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži aptvēr ap pusi no novada teritorijas.[5]
Vidējā temperatūra janvārī ir -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums ir 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.[4]
UpesLabot
Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.[4]
ŪdenstilpesLabot
13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.[5]
VēstureLabot
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi.[3] 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai.[5]
Livonijas kara laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. Pēc kara teritorija nonāca Polijas Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.[5][6]
Līdz 1947. gadam Ogres novada teritorija ietilpa Rīgas apriņķī. Pēc 1947. gadā īslaicīgi tika izveidots Ogres apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Ogres rajons. 1952. — 1953. gadā Ogres rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 2009. gadā izveidots Ogres novads, bet 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots pašreizējais Ogres novads, kurā apvienoja veco Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu.
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Nr. | Nosaukums | Statuss | Novads (līdz 2021. gadam) | Pagasti | 2000 | 2016 | 2020 |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Ogre | Pilsēta | Ogres novads | Pilsēta | 26200 | 23903 | 23061 |
2 | Ikšķile | Pilsēta | Ikšķiles novads | Pilsēta | 3853 | 6532 | 7217 |
3 | Lielvārde | Pilsēta | Lielvārdes novads | Pilsēta | 5183 | 6090 | 5939 |
4 | Ķegums | Pilsēta | Ķeguma novads | Pilsēta | 2546 | 2193 | 2088 |
5 | Ciemupe | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 513 | 939 | 1065 |
6 | Ogresgals | Ciems | Ogres novads | Ogresgala pagasts | 872 | 1006 | 1007 |
7 | Jumprava | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 1264 | 1034 | 983 |
8 | Madliena | Ciems | Ogres novads | Madlienas pagasts | 1061 | 785 | 777 |
9 | Suntaži | Ciems | Ogres novads | Suntažu pagasts | 1002 | 776 | 718 |
10 | Tīnūži | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 376 | 485 | 658 |
11 | Birzgale | Ciems | Ķeguma novads | Birzgales pagasts | 816 | 624 | 618 |
12 | Lēdmane | Ciems | Lielvārdes novads | Lēdmanes pagasts | 676 | 540 | 508 |
13 | Ķeipene | Ciems | Ogres novads | Ķeipenes pagasts | 698 | 500 | 475 |
14 | Rembate | Ciems | Ķeguma novads | Rembates pagasts | 618 | 499 | 462 |
15 | Laubere | Ciems | Ogres novads | Lauberes pagasts | 496 | 324 | 309 |
16 | Kaibala | Ciems | Lielvārdes novads | Lielvārdes pagasts | 271 | 257 | 267 |
17 | Meņģele | Ciems | Ogres novads | Meņģeles pagasts | 409 | 274 | 261 |
18 | Līčupe | Ciems | Ogres novads | Mazozolu pagasts | 441 | 254 | 231 |
19 | Taurupe | Ciems | Ogres novads | Taurupes pagasts | 379 | 223 | 222 |
20 | Krape | Ciems | Ogres novads | Krapes pagasts | 259 | 176 | 168 |
21 | Tome | Ciems | Ķeguma novads | Tomes pagasts | 138 | 143 | 133 |
22 | Dzelmes | Ciems | Lielvārdes novads | Jumpravas pagasts | 202 | 140 | 130 |
23 | Ceplīši | Ciems | Ikšķiles novads | Tīnūžu pagasts | 106 | 109 | 101 |
Nacionālais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija | 8450 | 48,94 | 13 |
Jaunā Vienotība | 1607 | 9,31 | 2 |
Latvijas Reģionu apvienība | 1553 | 8,99 | 2 |
Kustība Par! | 1143 | 6,62 | 2 |
Nacionālā Savienība "Taisnīgums" | 1016 | 5,88 | 2 |
Latvijas attīstībai, Vidzemes partija | 1019 | 5,19 | 2 |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.
Vidējās izglītības iestādesLabot
- Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
- Ikšķiles vidusskola
- Jaunogres vidusskola
- Ķeguma vidusskola
- Madlienas vidusskola
- Ogres 1. vidusskola
- Ogres Valsts ģimnāzija
- Ogres tehnikums
- Suntažu vidusskola
Pamatskolas un sākumskolasLabot
- Birzgales pamatskola
- Jumpravas pamatskola
- Ķeipenes pamatskola
- Lēdmanes pamatskola
- Lielvārdes pamatskola
- Ogresgala pamatskola
- Ogres Centra pamatskola
- Taurupes pamatskola
- Tīnūžu sākumskola
- Valdemāra pamatskola
Pirmsskolas izglītības iestādesLabot
- Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde "Birztaliņa"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš"
- Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes "Urdaviņa"
- Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
- Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi"
- Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš"
- Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta sietiņš"
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
- Kārlis Hūns (1831—1877), gleznotājs,
- Antons Benjamiņš (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
- Kārlis Brencēns (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
- Eduards Brencēns (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
- Juris Zaķis (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
- Edmunds Krastiņš (1958), matemātiķis un politiķis
- Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
- Elita Patmalniece (1964), modes māksliniece
- Atvars Tribuncovs (1976), hokejists
- Igors Stepanovs (1976), futbolists
- Pēteris Draguns (1976), dzejnieks
- Andrejs Prohorenkovs (1977), futbolists
- Dmitrijs Žabotinskis (1980), hokeja vārtsargs
- Marts Pujāts (1982), dzejnieks
- Jānis Pozņaks (1983), basketbolists
- Ēriks Dauksts (1984), politiķis
- Kaspars Bērziņš (1985), basketbolists
- Aija Andrejeva (1986), dziedātāja
- Oļegs Žatkins (1987), futbolists
- Oskars Bārtulis (1987), hokejists
- Anete Šteinberga (1990), basketboliste
- Otto Birznieks (1991), autosportists
- Vilhelms Purvītis (1872—1945), gleznotājs
- Kārlis Kažociņš (1886—1920). korditriģents
- Pauls Sakss (1878—1966), dziedonis
- Leontīne Blaua (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
- Rūdolfs Bangerskis (1878—1958), ģenerālis
- Meinards (1130/1140—1196), bīskaps
- Pauls Kvelde (1927—2017), diriģents
- Andrejs Pumpurs (1841—1902), rakstnieks, eposa "Lāčplēsis" autors, karavīrs
- Auseklis (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
- Edgars Kauliņš (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs
- Gunārs Priede (1928—2000), dramaturgs
- Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
- Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
- Dzintra Klētniece (1946—2016), teātra aktrise un režisore
- Anastasija Neretniece (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
- Alex (1962—2021), mūziķis
- Olga Rajecka (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
- Āris Matesovičs (1992), aktieris
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
- Kārlis Grigulis (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
- Jāzeps Osmanis (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
- Regīna Ezera (1930—2002), rakstniece
- Kārlis Ēriks Arons (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
- Jānis Greste (1876—1951), pedagogs
- Jānis Dūklavs (1952), politiķis
- Raimonds Vējonis (1966), politiķis, Latvijas Valsts Prezidents (2015—2019)
- Aleksis Mierlauks (1866—1943), režisors un aktieris
- Jānis Lūsis (1939—2020), šķēpa metējs
- Sudrabu Edžus (1860—1941), rakstnieks
- Nora Ikstena (1969), rakstniece
- Jānis Purapuķe (1864—1902), rakstnieks
- Jānis Kaijaks (1952), režisors, aktieris
- Pēteris Rozenbergs (1871—1919), luterāņu mācītājs
- Uldevene, Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais
- Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs
- Daniels no Bannerovas, Lielvārdes kungs Daugavas Līvzemē
- Ludvigs Cimmermanis (1852—1906), Lielvārdes luterāņu mācītājs
- Jūlijs Mežapuķe (1901—1998), dārznieks, sabiedriskais darbinieks
- Ainars Bašķis (1961), inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis
- Ineta Lipša (1970), vēsturniece
- Imants Bodnieks (1941), treka riteņbraucējs un treneris
- Leonīds Leimanis (1910—1974), kinorežisors
- Jānis Sildegs (1939—1996), komponists un pianists
- Oļģerts Ābelīte (1909—1972), grafiķis
- Kristiāns Vilhelms Brokhūzens (1768—1842), luterāņu mācītājs
- Liāna Langa (1960), dzejniece un publiciste
- Aleksandrs Jaunbērzs (1882—1969), politiķis
- Aleksandrs Bode (1875—1955), telegrāfa un telefona sakaru speciālists
- Antons Megnis (1907—1982), gleznotājs
- Valdis Villerušs (1942), grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs
- Marga Tetere (1912—1991), aktrise un režisore
- Ainārs Vilciņš (1966), politiķis, uzņēmējs, atslēdznieks skijoringists
- Česlavs Batņa (1979), kordiriģents, pedagogs un politiķis
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 651. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 282. lpp.
- ↑ «Vēsture | Ogres novada pašvaldība». www.ogresnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 05.08.2022.
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |