Bukaišu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Tērvetes, Augstkalnes, Penkules pagastu, Bēnes un Ukru pagastiem.

Bukaišu pagasts
Novads: Dobeles novads
Centrs: Bukaiši
Kopējā platība:[1] 66,8 km2
 • Sauszeme: 65,5 km2
 • Ūdens: 1,2 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 525
Blīvums (2024): 8,0 iedz./km2
Bukaišu pagasts Vikikrātuvē

Reljefa formas

labot šo sadaļu

Velēnu kalns, Zeltiņu dīķis.

Cērpaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Tērvete.

Velēnu dīķis.

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas liegumiem Skujaines un Svētaines ieleja un Ukru gārša. Valsts aizsardzībā atrodas Bukaišu aleja.

 
Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.

Mūsdienu Bukaišu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bukaišu muiža (Fockenhof, Bukaiši), Medes muiža (Medden, Medne).

Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā ķeizariene Katrīna II Bukaišu un Mežmuižas muižas ar pieguļošajām zemēm atdāvināja Oto fon der Hovenam. 19. gs. sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā, kuri izbūvēja plašu muižas centru ar dīķiem un apstādījumiem. Tika uzcelta lepna muižas pils, kuru 1905. gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vēlāk izmantoja savu māju celtniecībai. Reizē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvēru audzēšanai, to nosauca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - "Mežvidi", kura saglabājusies līdz mūsdienām. Firsta izveidotās trīs pusmuižas ar laiku pārauga par ciemiem — Kārklumuižu, Rociņām un Medni.

Pēc 1920. gada zemes reformas Buikaišu muižu (Fockenhof) sadalīja 147 vienībās 2516 ha kopplatībā (11 no tām bija rentes mājas), Mednes muižu (Medden) 29 vienībās 512 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā pagasta platība bija 98,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bukaišu un Skuju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gada pavasarī Bukaišu un Skuju ciemos izveidoja 6 kolhozus, kas laika gaitā saplūda vienā kopsaimniecībā, kuru nosauca Suvorova vārdā (1961. gada 5.martā). 1954. gadā Bukaišu ciemam pievienoja Skuju ciemu. 1958. gadā daļu Bukaišu ciema pievienoja Ukru ciemam, bet 1977. gadā daļu Ukru ciema pievienoja Bukaišu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2002. gadā Bukaišu, Augstkalnes un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[6] 2021. gadā Tērvetes novadu iekļāva Dobeles novadā.

Kultūras pieminekļi

labot šo sadaļu
  • Atvašu senkapi
  • Bukaišu senkapi
  • Kvietu senkapi
  • Lielogļu senkapi
  • Strīkaišu senkapi

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 335—    
19591 500+0.49%
19661 200−3.14%
GadsIedz.±% g.p.
19791 141−0.39%
19891 049−0.84%
20001 006−0.38%
GadsIedz.±% g.p.
2011670−3.63%
2021516−2.58%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas: Bukaiši (pagasta centrs), Bukaišu skola, Rociņas, Kārklumuiža, Medne.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3223. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 29. novembrī.
  7. OSP