Ilūkstes novads
Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā. Novada dome atradās Ilūkstē.
| Ilūkstes novads (2003—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ilūkste | |||||
| Kopējā platība:[2] | 647,5 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 632,2 km2 | |||||
| • Ūdens: | 15,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 6 374 | |||||
| Blīvums (2021): | 10,1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2003. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Bebrenes pagasts Dvietes pagasts Eglaines pagasts Ilūkstes pilsēta Pilskalnes pagasts Prodes pagasts Subates pilsēta Šēderes pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Ilūkstes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Robežojās ar Lietuvu, Jēkabpils novadu, Aknīstes novadu un Daugavpils novadu.
Daba
labot šo sadaļuUpes un ūdenstilpes novada teritorijā (līdz 2009. gadam)
labot šo sadaļuUpes: Akmeņupe, Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Eglaine, Ilūkste, Ilzupīte, Kazupe, Lašupīte, Līčupīte, Munda, Pļepovka, Rauda, Rupsīte, Viesīte.
Ūdenstilpes: Dvietes ezers, Ilzines ezers, Kamiņčas ezers, Ombergas ezers, Puru ezers, Skuķu ezers, Šarlotes ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads.[5] Vēlāk atradās Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā. Livonijas kara laikā 1559. gadā pirmoreiz pieminēta Ilūkste.[6] 1570. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers Subates tirgus vietu (vācu: Subbath) Sēlpils virspilskunga iecirknī izlēņoja Plāteru dzimtai. 1680. gadā Vecsubates miestam piešķīra Magdeburgas tiesības.
Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai tas ietilpa Ilūkstes pilskunga tiesā (Hauptmannschaft Illuxt), pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas Ilūkstes apriņķī. 1840. gadā garām Ilūkstei izbūvēja veco Pēterburgas—Varšavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte.
1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkstes novads ilgāku laiku atradās kauju zonā, pēc tam galvenās kaujas par Daugavpili notika vairāk uz austrumiem.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks, 1919. gada vasarā to atbrīvoja Lietuvas armija kopā ar 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. bataljonu. Lietuvas valdība pieprasīja pievienot Lietuvai tās armijas ieņemtos pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Pēc Latvijas—Lietuvas robežas novilkšanas 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus.
2003. gada 29. oktobrī tika izveidots Ilūkstes novads, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam.[7] 2009. gadā novadam pievienojās arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuIzveidota 2003. gadā, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam. 2009. gadā novadam pievienoti arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuBaltiņi, Bebrene, Būku sala, Diņģeļkalns, Dirbeļi, Doļnaja, Celtnieks, Gorbunovka, Grendze, Ilūkste, Ilze, Ilzmuiža, Juneļi, Kaupiški, Kazimirišķi, Kūliņi, Lielie Sīļi, Mazie Sīļi, Pašuliene, Pilskalne, Pristaine, Pūdānu sala, Pupiņi, Putnu sala, Rauda, Sīļi, Skaistkalni, Skujiņas, Šarlote, Šēdere, Šteinburga, Ūžuļu sala, Žāgeri.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 1864 | 65.82 | 10 |
| Vienoti Latvijai (partija) | 359 | 12.68 | 2 |
| Saskaņa | 284 | 10.03 | 2 |
| Vienotība | 243 | 8.58 | 1 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
- Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714-1796), luterāņu teologs un apgaismotājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs
- Heinrihs Strods (1925-2012), vēsturnieks; Jānis Purvinskis (1934), katoļu bīskaps
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ilūkstes novads
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Hanswilhelm Haefs. Polen.
- ↑ Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa.
- ↑ https://likumi.lv/ta/id/80347-noteikumi-par-daugavpils-rajona-ilukstes-novada-izveidosanu
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |