Ilūkstes novads

Ilūkstes novads ir pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā. Izveidota 2003. gadā, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam. 2009. gadā novadam pievienoti arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju. Novada dome atrodas Ilūkstē.

Ilūkstes novads
Ilūkstes novadsLocMap.png
Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās
Ilūkstes novada karogs Ilūkstes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ilūkste
Platība: 648,4[1] km2
Iedzīvotāji (2010): 9062[2]
Blīvums: 14 iedz./km2
Izveidots: 2003. gadā
Domes priekšsēdētājs: Stefans Rāzna(LZS)
Teritoriālās
vienības:
Bebrenes pagasts
Dvietes pagasts
Eglaines pagasts
Ilūkstes pilsēta
Pilskalnes pagasts
Prodes pagasts
Subates pilsēta
Šēderes pagasts
Mājaslapa: www.ilukste.lv
Ilūkstes novads Vikikrātuvē

Robežojas ar Lietuvu, Jēkabpils novadu, Aknīstes novadu un Daugavpils novadu.

DabaLabot

Upes un ūdenstilpes novada teritorijā (līdz 2009. gadam)Labot

Upes: Akmeņupe, Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Eglaine, Ilūkste, Ilzupīte, Kazupe, Lašupīte, Līčupīte, Munda, Pļepovka, Rauda, Rupsīte, Viesīte.

Ūdenstilpes: Dvietes ezers, Ilzines ezers, Kamiņčas ezers, Ombergas ezers, Puru ezers, Skuķu ezers, Šarlotes ezers.

VēstureLabot

Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads. [3] Vēlāk atradās Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā. Livonijas kara laikā 1559. gadā pirmoreiz pieminēta Ilūkste.[4] 1570. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers Subates tirgus vietu (vācu: Subbath) Sēlpils virspilskunga iecirknī izlēņoja Plāteru dzimtai. 1680. gadā Vecsubates miestam piešķīra Magdeburgas tiesības.

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai tas ietilpa Ilūkstes pilskunga tiesā (Hauptmannschaft Illuxt), pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas Ilūkstes apriņķī. 1840. gadā garām Ilūkstei izbūvēja veco PēterburgasVaršavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte. 1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkstes novads ilgāku laiku atradās kauju zonā, pēc tam galvenās kaujas par Daugavpili notika vairāk uz austrumiem.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks, 1919. gada vasarā to atbrīvoja Lietuvas armija kopā ar 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. bataljonu. Lietuvas valdība pieprasīja pievienot Lietuvai tās armijas ieņemtos pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Pēc Latvijas-Lietuvas robežas novilkšanas 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus.

2003. gadā izveidojās Ilūkstes novads, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam. 2009. gadā novadam pievienojās arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Apdzīvotās vietas: Baltiņi, Bebrene, Būku sala, Diņģeļkalns, Dirbeļi, Doļnaja, Celtnieks, Gorbunovka, Grendze, Ilūkste, Ilze, Ilzmuiža, Juneļi, Kaupiški, Kazimirišķi, Kūliņi, Lielie Sīļi, Mazie Sīļi, Pašuliene, Pilskalne, Pristaine, Pūdānu sala, Pupiņi, Putnu sala, Rauda, Sīļi, Skaistkalni, Skujiņas, Šarlote, Šēdere, Šteinburga, Ūžuļu sala, Žāgeri.

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Ilūkstes iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (5132)
  
65.0%
Krievi (1567)
  
19.8%
Poļi (616)
  
7.8%
Baltkrievi (207)
  
2.6%
Lietuvieši (192)
  
2.4%
Cita tautība (185)
  
2.3%

PašvaldībaLabot

Partijas Balsu skaits % Vietas
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 1864 65.82 10
Vienoti Latvijai (partija) 359 12.68 2
Saskaņa 284 10.03 2
Vienotība 243 8.58 1

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

  • Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714-1796), luterāņu teologs un apgaismotājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs
  • Heinrihs Strods (1925-2012), vēsturnieks; Jānis Purvinskis (1934), katoļu bīskaps

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot