Bārtas pagasts
Bārtas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Bārtas un Vārtājas starpupē. Robežojas ar sava novada Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastiem.
| Bārtas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Bārta |
| Kopējā platība:[1] | 115,6 km2 |
| • Sauszeme: | 114,0 km2 |
| • Ūdens: | 1,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 520 |
| Blīvums (2023): | 4,6 iedz./km2 |
 Bārtas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Bārta, Elkupīte, Gravas upe, Kārklupe, Ķīburu strauts, Melnupe, Nullenes grāvis, Olupe, Poļu grāvis, Puļķupe, Pūšļupe, Vilkupe, Vārtāja, Zvirgzdupe.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Purvi labot šo sadaļu
Brienamais purvs, Bunšu purvs, Matīsa purvs, Ošu purvs, Paltu purvs
Dabas aizsardzība labot šo sadaļu
Bārtas pagastā atrodas daļa no dabas lieguma Brienamais purvs.
Vēsture labot šo sadaļu
Bārtas pagasta teritorija veidojusies no Bārtas (Oberbartau) un Krūtes (Kruhten) muižu, Kalna un Spāres (Spahrenhof) pusmuižu un Krūtes mācītājmuižas pagastiem. 1935. gadā Bārtas pagasta platība bija 113,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bārtas un Ķiburu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Bārtas ciemam pievienoja likvidēto Ķiburu ciemu, 1962. gadā - likvidēto Dunikas ciemu. 1968. gadā Bārtas ciema kolhoza "Nākotne" teritoriju pievienoja Sikšņu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā Bārtas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Grobiņas novads tika iekļauts jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu
- Bārtas senkapi
- Mežu senkapi (Sila kapi)
- Franču kapi - viduslaiku kapsēta
- Krogzemju viduslaiku kapsēta
- Krūtes baznīca (tās altāris un kancele ir mākslas pieminekļi)
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Bārta (pagasta centrs), Krūte, Ķīburi, Plosti, Sūnuciems.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jānis Birznieks (1895—1955) — zemkopības ministrs 1935—1940.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |