Medzes pagasts
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras. Robežojas ar sava novada Grobiņas, Dunalkas, Tadaiķu un Vērgales pagastiem, kā arī ar Liepājas pilsētu.
| Medzes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Kapsēde |
| Kopējā platība:[1] | 109,0 km2 |
| • Sauszeme: | 106,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 306 |
| Blīvums (2024): | 12,3 iedz./km2 |
 Medzes pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuPagasta rietumu daļa atrodas Piejūras zemienes Piemares līdzenumā. 2,1 kilometru garumā stiepjas Baltijas jūras pludmale. Austrumu daļā atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas līdzenums. Augstākais punkts - 50,9 m vjl. - pagasta austrumu malā.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļu- robežojas ar Tosmares ezeru
- Tāšu ezers (94,9 ha)
Purvi
labot šo sadaļu- daļa Ploču purva, purva kopējā platība 557 ha.
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Medzes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kapsēdes muiža, (Gut Kapsehden, Kapsēde), Māteres muiža (Gut Matern), Medzes muiža (Gut Medsen, Medzes muiža), Talsu muiža (Gut Talsen), Tāšu muiža (Gut Telsen, Tāši).
Medzes pagasts izveidojās ap 1900. gadu, apvienojot vienā Medzes (Medsen), Mātras (Matern), Kapsēdes (Kapsehden) un daļēji Pērkones muižu pagastus. 1923. gadā Medzes pagastam no Pērkones pagasta pievienoja Šķēdi. 1935. gada pagasta platība bija 95,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Medzes un Kapsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Medzes ciemam pievienoja Kapsēdes ciemu, 1968. gadā - daļu Tāšu ciema (kolhoza "Pirmrindnieks" teritorija).[4] Savukārt 1954. (kolhoza "Kopdarbs" teritorija) un 1975. gadā daļas Medzes ciema pievienoja Vērgales ciemam. 1991. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā Medzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gadā Grobiņas novadu iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Kapsēde (pagasta centrs), Ievkalni, Medzes muiža, Piņķi, Tāši, Stirnas, Šķēde, Plienkalni.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Fricis Rokpelnis (1909-1969) - latviešu rakstnieks.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |