Nagļu pagasts
Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas pagastu un Viļānu novada Dekšāru pagastu, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.
| Nagļu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Nagļi |
| Kopējā platība:[1] | 138,7 km2 |
| • Sauszeme: | 78,1 km2 |
| • Ūdens: | 60,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2020):[2] | 401 |
| Blīvums: | 5,1 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Nagļu pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.
HidrogrāfijaLabot
Upes un kanāliLabot
EzeriLabot
- Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
- Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)
PurviLabot
- Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
- Teirumnieka purvs
- Tīmseņa purvs
- Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
- daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)
VēstureLabot
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Kultūras pieminekļiLabot
Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi)[5].
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:Labot
- Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
- Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
- Sūļagala apmetne
- Zvejsalu apmetne
Arheoloģiskie izrakumiLabot
- Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
- Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gs.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa, Ļodāni.
Šī sadaļa jāpapildina. |
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2021.gada 5.janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |