Nagļu pagasts
Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas un Dekšāru pagastiem, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.
| Nagļu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Nagļi |
| Kopējā platība:[1] | 138,7 km2 |
| • Sauszeme: | 78,1 km2 |
| • Ūdens: | 60,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 376 |
| Blīvums (2024): | 4,8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Nagļu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes un kanāli
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļu- Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
- Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)
Purvi
labot šo sadaļu- Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
- Teirumnieka purvs
- Tīmseņa purvs
- Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
- daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi).[5]
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi
labot šo sadaļu- Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
- Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
- Sūļagala apmetne
- Zvejsalu apmetne
Arheoloģiskie izrakumi
labot šo sadaļu- Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
- Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gadsimts) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa, Ļodāni.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. Decembris. Skatīts: 2021. gada 5. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |