Nagļu pagasts

Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas pagastu un Viļānu novada Dekšāru pagastu, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.

Nagļu pagasts
Nagļu pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Nagļi
Kopējā platība:[1] 138,7 km2
 • Sauszeme: 78,1 km2
 • Ūdens: 60,6 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 406
Blīvums: 5,2 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.nagli.lv
Nagļu pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.

HidrogrāfijaLabot

Upes un kanāliLabot

EzeriLabot

  • Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
  • Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)

PurviLabot

  • Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
    • Teirumnieka purvs
    • Tīmseņa purvs
  • Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
  • daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)

VēstureLabot

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Kultūras pieminekļiLabot

Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi)[5].

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:Labot

  • Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
  • Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
  • Sūļagala apmetne
  • Zvejsalu apmetne

Arheoloģiskie izrakumiLabot

  • Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gs.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa, Ļodāni.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2021.gada 5.janvārī.