Ķepovas pagasts
Ķepovas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Asūnes, Svariņu, Bērziņu un Robežnieku pagastiem.
| Ķepovas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Neikšāni |
| Kopējā platība:[1] | 57,5 km2 |
| • Sauszeme: | 56,8 km2 |
| • Ūdens: | 0,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 128 |
| Blīvums (2024): | 2,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Ķepovas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir septiņas upes[4]:
Akmineica, Aktica, Asūnīca, Lukšova, Pupaļņa, Rūbežneica, Ūšupe.
Purvi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir trīs purvi[5]:
Vēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Asūnes pagastā izveidoja Ķepovas ciema padomi. 1954. gadā Ķepovas ciemam pievienoja likvidēto Apoļu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir divi valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis[7].
Valsts nozīmes pieminekļi:
- Vorzovas senkapi
- Mīsnīku pilskalns (Zamščina).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Neikšāni (pagasta centrs), Apaļi, Lukšova, Meļķeri.
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Kostantīns Raudive (1904-1974) - filozofs, rakstnieks
- Konstantīns Aizpurs[9] (1919-2003) - dramaturgs, dzejnieks
- Norberts Neikšānīts (Trepša) (1913-1972) - katoļu garīdznieks, rakstnieks
- Mečislavs Dubra (1934-2003) - sabiedriskais darbinieks, bijis Rīgas pašvaldības vadītājs (1976-1984)
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kopš 20.gadsimta 20.gadiem līdz 2000.gadam Ķepovas pagastā (Ķepovas ciemā) darbojās skola[10], tajā mācījušies Konstantīns Raudive, Konstantīns Aizpurs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
- ↑ «Ķepovas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Ķepovas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Ķepovas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 23.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ OSP
- ↑ «Konstantīns Aizpurs». literatura.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2020.gada 24.decembrī.
- ↑ «Ķepovas pamatskola». literatura.lv. Skatīts: 2020.gada 24.decembrī.[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |