Smiltenes novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Smiltenes novads (2009—2021).
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.
Smiltenes novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Smiltene | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 801,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 1 764,6 km2 | |||||
• Ūdens: | 36,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 17 909 | |||||
Blīvums (2023): | 10,1 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs (2021.): | Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") | |||||
Mājaslapa: | smiltenesnovads | |||||
Smiltenes novads Vikikrātuvē |
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.
Daba labot šo sadaļu
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.[3]
Upes labot šo sadaļu
Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā.[3] Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:
- labā krasta — Melnupe un Vaidava (abas ietek Gaujas pietekā Mustjegi),
- kreisā krasta — Vija, Vizla ar Palsu, Abuls, Vecpalsa ar Rauzu, Rauna.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeriņu, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).
Dabas aizsardzība labot šo sadaļu
Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.
Dabas objekti labot šo sadaļu
- Dzenīšu vītols ir dižkoks Apes pagastā, Latvijas (iespējams, arī Baltijas un Eiropas) dižākais baltais vītols.[4]
Vēsture labot šo sadaļu
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.[5] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.[5]
Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.[5]
Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.
Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[7][8] |
---|---|---|---|---|
1. | Smiltene | Pilsēta | — | 5397 |
2. | Rauna | Ciems | Raunas | 1218 |
3. | Ape | Pilsēta | — | 847 |
4. | Palsmane | Ciems | Palsmanes | 560 |
5. | Gaujiena | Ciems | Gaujienas | 501 |
6. | Variņi | Ciems | Variņu | 401 |
7. | Grundzāle | Ciems | Grundzāles | 366 |
8. | Silva | Ciems | Launkalnes | 346 |
9. | Trapene | Ciems | Trapenes | 344 |
10. | Drusti | Ciems | Drustu | 264 |
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Novadu visā garumā šķērso Vidzemes šoseja (A2).
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
- Jūlijs Auškāps (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, izglītības ministrs
- Jānis Cimze (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs
- Jēkabs Dravnieks (1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs
- Zigfrīds fon Fēgezaks (1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
- Ķikuļu Jēkabs (1740—1777), audējs, hernhūtietis
- Matīss Karro (1991), motosportists
- Linards Laicens (1883—1938), rakstnieks
- Jēkabs Lange (1711—1777), mācītājs, pirmās vācu — latviešu vārdnīcas autors
- Mairis Levans (1967), motosportists
- Pauls Līvens (1875—1963), Smiltenes muižas īpašnieks
- Rūdolfs Pērle (1875—1917), mākslinieks
- Jūlijs Pētersons (1880—1945), rakstnieks
- Pēteris Šmits (1869—1938), sinologs, valodnieks un etnogrāfs
- Ojārs Vācietis (1933—1983), dzejnieks
- Jāzeps Vītols (1863—1948), komponists
- Elīna Zālīte (1898—1955), rakstniece
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
-
Raunas Staburags
-
Gaujienas muižas ēka
-
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
-
Gauja pie Gaujienas
-
Smiltenes ugunsdzēsēju depo
-
Niedrāja ezers
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ https://web.archive.org/web/20160304190726/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Dzenisu.htm
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
- ↑ CSB
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |