Augstkalnes pagasts
Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Bukaišu un Tērvetes pagastiem un Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastiem.
| Augstkalnes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Augstkalne |
| Kopējā platība:[1] | 64,5 km2 |
| • Sauszeme: | 63,6 km2 |
| • Ūdens: | 0,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 785 |
| Blīvums (2022): | 12,3 iedz./km2 |
 Augstkalnes pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Reljefa formasLabot
HidrogrāfijaLabot
ŪdenstecesLabot
Ailes strauts, Igate, Plepju grāvis, Reņģe, Svēte, Tērvete
ŪdenstilpesLabot
PurviLabot
Dabas aizsardzībaLabot
Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Svētes ieleja.
VēstureLabot
Mūsdienu Augstkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Mazberķenes muiža (Klein-Berken), Mežmuiža (Grenzhof, Augstkalne).
1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bija 86,5 km². 1939. gadā pagastu pārdēvēja par Augstkalnes pagastu[4]. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[6] 2021. gadā, Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.
Kultūras pieminekļiLabot
- Kauliņu senkapi
- Mazpelvežu apmetne
- Mežmuižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, dzirnavas, parks)
- Mežmuižas luterāņu baznīca (kapa plāksne M. un A. Šrēderēm)
- Priedulāju senkapi
- Rubeņu senkapi
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Augstkalne (pagasta centrs), Dzeguzēni, Klinti.
Ievērojamas personībasLabot
- Georgs Mancelis (1593—1654), literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas autors (1638).
- Kristofs Frīdrihs Neanders (1723—1802), literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors (1766).
- Žanis Butkus (1906—1999), Latviešu leģiona Waffen SS Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 3. decembrī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |