Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Lazdonas, Ļaudonas un Praulienas pagastiem.
| Mārcienas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Mārciena | |||
| Kopējā platība:[1] | 89,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 86,4 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 856 | |||
| Blīvums (2022): | 9,9 iedz./km2 | |||
 Mārcienas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba Labot
Rietumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Austrumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta rietumos (177,0 m vjl). Austrumu daļā pagastu šķērso Madonas — Trepes valnis (Krustkalni).
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Ezeri Labot
- Svētes ezers (49 ha)
- Dūku ezers (39,7 ha)
- Labones ezers (26 ha)
- Pudulu ezers (20,4 ha)
- Spridzēnu dīķis (20,4 ha)
- Dinķēnu ezers (11,3 ha)
Vēsture Labot
Mārcienas pilsnovads bija viens no Jersikas (Letijas) 9 pilsnovadiem līdz 1209. gadam atradās ķēniņa Visvalža pakļautībā. Mārcienas pilskalns 1213. gadā pieminēts kā Marksnes pils (latīņu: Castrum Marxne), 1302. gadā to nodedzinājuši leišu sirotāji. Vēlāk Mārciena piederēja Rīgas arhibīskapa vasaļiem Tīzenhauzeniem, kas mitinājās Bērzaunes pilī. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1582. gadā novada kungs bija Heinrihs fon Tīzenhauzens. 1622. gadā Zviedrijas karalis Bērzaunes pili piešķīra Johanam Baneram. 19. gadsimtā Mārcienas muiža piederēja fon Maidelu dzimtai.
1935. gadā Madonas apriņķa Mārcienas pagasta platība bija 74,5 km² un tajā dzīvoja 1359 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārcienas un Pilskalna ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Mārcienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Pilskalna ciemu, 1968. gadā padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju pievienoja Bērzaunes ciemam, 1973. gadā pievienoja daļu Aronas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļu Lazdonas un Ļaudonas ciemu teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārcienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Nosaukums Labot
Nosaukums pēc akadēmiķa J. Endzelīna skaidrojuma radies no vārdiem "mārks" vai "mārka". Mārcienas vācu nosaukums bija Martzenhof vai Martzen.
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārciena (pagasta centrs), Jaunāmuiža.
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |